Stelpes pagasta pašvaldības reorganizētā uzņēmuma «Sietiņš» pārvaldnieks kopš 2002. gada sākuma ir Andris Pilskalns.
Stelpes pagasta pašvaldības reorganizētā uzņēmuma «Sietiņš» pārvaldnieks kopš 2002. gada sākuma ir Andris Pilskalns. Viņš piedalījās konkursā uz šī amata vietu.
Tagad Stelpē ir tikai viens pašvaldības uzņēmums, kas apsaimnieko ūdens un kanalizācijas sistēmu.
No diviem uzņēmumiem izveido vienu
No 1994. gada Stelpes pagastā darbojās divi pašvaldības uzņēmumi (p. u.), kas veica vienādas funkcijas. Ūdenssaimniecību Nīzerē apsaimniekoja p. u. «Saulītes», bet Stelpē – p. u. «Sietiņš». Pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Sladzis atzina: laika gaitā pierādījies, ka šāda saimniekošana nav ekonomiska, ir apgrūtināta vienotas uzskaites sistēmas izveidošana, nav iespējams uzlabot pakalpojumu kvalitāti.
Nīzeres pusē ir 33 sētas, kas izmanto ūdenssaimniecības pakalpojumus, bet Stelpē ierīkoti 92 ūdens mērītāji (patiesībā tie ir visiem klientiem), tā skaidroja A. Pilskalns.
Ūdenssaimniecības tehniskais nodrošinājums visā pagasta teritorijā ir novecojis. Nīzeriešiem bieži nācās novērst ūdensvada plīsumus. To parasti darīja sabiedriskā kārtā, jo daudzajiem remontdarbiem uzņēmuma līdzekļu nepietika. Tajā pašā laikā no abonentiem tika saņemtas sūdzības par iekasētās naudas nelietderīgu izlietojumu.
Līdzīga iedzīvotāju attieksme bija arī pret uzņēmumu «Sietiņš», stāstīja J. Sladzis. Stelpes pusē gan tika paveikts krietni daudz, un viens no svarīgākajiem darbiem bija ūdens mērītāju ierīkošana.
Pagasta priekšsēdētājs atzina, ka situācija ūdenssaimniecībā pagastā tiktāl «sakarsusi», ka bija kardināli kaut kas jāmaina.
Pagājušā gada nogalē pagasta iedzīvotājiem tika rīkotas sapulces, skaidrota situācija, izzināts viņu viedoklis. Aptaujas rezultāti liecināja, ka 70 procentu nīzeriešu piekrīt vienota uzņēmuma veidošanai.
Peļņa ar mīnus zīmi
Visus gadus abu uzņēmumu bilancē bijusi peļņa ar mīnus zīmi.
Tāpat kā daudzviet, arī Stelpes pusē ir grūtības norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem. Pēc A. Pilskalna teiktā, regulāri par saņemto ūdeni un kanalizāciju maksā tikai 30 – 40 procentu no visiem patērētājiem. Pagājušajā gadā iedzīvotāju nenokārtoto maksājumu parāds «Saulītēs» bijis ap Ls 700, bet «Sietiņā» – ap Ls 1000. Protams, ar parādniekiem tiek strādāts un regulāri atgādināts par maksājuma parādu, bet jārēķinās, ka lielai daļai pagasta iedzīvotāju naudas gluži vienkārši nav, jo nav arī darba. Cītīgākie visu maksājumu kārtotāji Stelpē esot pensionāri, tā J. Sladzis.
Pieprasīts variants esot lūgums pārtraukt ūdenspiegādi, bet to parasti cenšas nepieļaut, skaidro A. Pilskalns. Gribētāju būtu krietni daudz, tad samazinātos abonentu skaits, bet izmaksas pieaugtu. Nīzerē ūdenspiegāde neesot pārtraukta nevienam patērētājam, Stelpē ūdeni nesaņem 12 nemaksātāji, skaidro A. Pilskalns.
Jaunais pārvaldnieks izzina situāciju
Triju nedēļu laikā kopš stāšanās amatā A. Pilskalns iepazinies ar abu uzņēmumu juridisko dokumentāciju, kā pašvaldības nodrošina šo pakalpojumu, kā tiek kārtota grāmatvedība, veikta uzskaite, izzina saimniecisko situāciju. Jaunais pārvaldnieks atzīst, ka pēc pieredzes būs jābrauc uz kaimiņu rajonu Jelgavu.
Tuvākajā laikā plānots sakārtot zemes lietas, jāveic maksājumu sistematizēšana, lai būtu līdzekļi saimniecisku darbu veikšanai.
Pagasta priekšsēdētājs stāstīja, ka tuvākā laikā kredītu ņemt nav plānots, vispirms jāsakārto lietas, kas īpašus izdevumus neprasa, plānots ūdens mērītājus ierīkot arī Nīzeres pusē.
No jaunā pārvaldnieka tiek gaidīta ne tikai aktīva darbība tehniskā jomā. Lai atjaunotu pagasta ūdenssaimniecību, tiks meklētas iespējas iesaistīties dažādos projektos.
***
Fakti
Ieņēmumi un līdzekļu izlietojums 2001. gadā
* P. u. «Sietiņš»
ieņēmumi – Ls 4209;
izlietots: l maksājumos par elektroenerģiju – Ls 800,
saimnieciskās izmaksas un ieguldījumi uzņēmuma attīstībā – Ls 203,
izmaksāts algās – Ls 2643,
transporta izdevumi – Ls 303,
samaksāts dabas resursu nodoklis – Ls 210.
* P. u. «Saulītes»
ieņēmumi – Ls 1645;
izlietots:l maksājumos par elektroenerģiju – Ls 377,
saimnieciskās izmaksas un ieguldījumi uzņēmuma attīstībā – Ls 109,
izmaksāts algās – Ls 777,
transporta izdevumi – Ls 40,
samaksāts dabas resursu nodoklis – Ls 147.
