Piemiņas sarīkojums «Pilni mūži baltu darbu» Bauskas tautas namā notika trešdien, 25. marta pievakarē.
Piemiņas sarīkojums «Pilni mūži baltu darbu» Bauskas tautas namā notika trešdien, 25. marta pievakarē. Tur nebija nejaušu vai ziņkāres pulcētu ļaužu, – tikai tie, kurus vieno pārciestais un pārdzīvotais.
Gadiem ejot, dziļi sirdīs slēptās rētas smeldz joprojām, un 25. marts ir diena, kas vieno latviešus. Ilgus gadus slēpti izsāpētais pavediens atrodams katras latviešu ģimenes radurakstos, un katram būtu savs stāsts par smago notikumu sekām. Sarīkojuma režisore Nora Trasūne bija gādājusi, lai Uzvaras vidusskolas meiteņu ansambļa, Mežotnes pagasta kora, deju kopas «Jandāls» līdzdalība Ilzes Celmiņas korekti vadītajā saietā papildinātu cieņas un piemiņas pilno noskaņu. Sarīkojuma moto – Zentas Mauriņas rakstītais: «Jo lielāka atceres spēja, jo bagātāka, bet arī smagāka mūsu dzīve. Atmiņām nenoslogotais ceļo pa dzīvi bez bagāžas, ne viņam svētku drānu, ne lietus mēteļa…» Par to vedināja domāt arī Laimoņa Šulca veidotais zāles un skatuves niansētais noformējums, kas, Gata Spaļa izgaismots, veidoja tālumā vedošu gaismas staru. Turp katram mūžīgi tiekties.
Piemiņas sarīkojumā piedalījās novadniece, 6. Saeimas deputāte, Anna Seile. Tā nebija kārtējā politiķa kārtējās pašreklāmas vizīte. Annai Seilei ir savas atmiņas par 1949. gada 25. martu. Arī no Mežotnes pamatskolas trešās klases dažiem viņas klasesbiedriem torīt pakaļ atbraukuši sveši vīri. Anna Seile uzrunāja sarīkojuma dalībniekus un Saeimas vārdā dāvināja baušķeniekiem baltu ziedu pušķi. Viņa sacīja, ka, tiekoties ar cilvēkiem, kuri zina, kas ir patiesas ciešanas un zaudējumi, vieglāk runāt arī par Latvijas atgūtās neatkarības gadiem, kad ļoti daudziem atkal un joprojām klājas grūti.
