Šo amerikāņu autoru kritiķi šad tad dēvē par bītlu paaudzes pēdējo pārstāvi.
Šo amerikāņu autoru kritiķi šad tad dēvē par bītlu paaudzes pēdējo pārstāvi. Savienotajās valstīs viņš ir ļoti populārs.
«Sapņi par Babiloniju» ir viens no Brotigana pēdējiem darbiem – tipisks 20. gadsimta septiņdesmito gadu literatūras paraugs. Romāna galvenais varonis ir jauns cilvēks – sapņotājs. Mūsdienu pragmatiskajā pasaulē viņu noteikti sauktu par dīkdieni. Kardam – tā sauc centrālo tēlu – tomēr ir konkrēts mērķis. Viņš vēlas kļūt par detektīvu, īsti neapjauzdams šīs nodarbes būtību. Taču jaunā cilvēka iztēle ir daudz spilgtāka par vienveidīgo realitāti, tādēļ lielāko daļu laika viņš pavada sapņojumos. Ne jau par detektīva darbu, bet gan par tālu, vairs neeksistējošu zemju burvību.
Par sadzīves likstām, kas nepārtraukti piemeklē Kardu, autors vēsta ar ironisku labsirdību. Viņa simpātijas noteikti pieder galvenajam varonim. Pēc noskaņas šis romāns mazliet atgādina Heses «Stepes vilku».
