Bauskas novada jauktais koris «Mežotne» 8. Pasaules koru olimpiādei ir vistuvāk – dziedātāji piedalīsies atklāšanas ceremonijas koncertā 9. jūlijā «Arēnā Rīga».
Vairāku citu Bauskas novada koru balsis Mežaparka lielajā estrādē skanēs lielkoncertā 13. jūlijā. Saskaņā ar Bauskas novada kultūras centra datiem, uz Mežaparku jānogādā 197 dziedātāji no jauktajiem koriem «Dzīle», «Kamarde», «Mēmele», «Grenctāle», «Četri vēji», «Mežotne» un sieviešu kora «Skalve».
Daudz jāiemācās
Atšķirībā no Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem pirms olimpiādes brīvdabas koncerta Mežaparkā dziedātājiem būs tikai viens kopmēģinājums, un pēc tā – uzstāšanās. Lai sagaidītu ciemiņus ar atbilstīgu sniegumu, koristiem pamatīgi jāgatavojas.
Mežotnes korim jāapgūst arī atklāšanas koncerta repertuārs. Tajā Latvijas koru izlase skandēs «Welcome to My Country» kopā ar grupas «Prāta vētra» solistu Renāru Kauperu un lībiešu tautasdziesmu «Pūt, vējiņi!» Kanādas latviešu komponista Imanta Ramiņa apdarē. Tā nedaudz atšķiras no Jurjānu Andreja 1884. gadā veiktā sabalsojuma, kas savukārt iekļauts lielkoncerta programmā. Atklāšanā skanēs arī Imanta Kalniņa «Vārti veras» no oratorijas «Rīta cēliens» un vēl vairākas tautasdziesmas. Astotā Pasaules koru olimpiāde Rīgā tiks ieskandināta ar jaunu ceremoniālo mūziku, ko speciāli tai komponējis Zigmars Liepiņš.
Pasaules koru olimpiādes Rīgā oficiālo dziesmu Ērika Ešenvalda sacerēto «My Song» («Mana dziesma») ar Rabindranata Tagores vārdiem kopkora dalībnieki iemācījās jau pavasarī. Jūnija vidū dziedātāji saņēma Koru olimpiādes himnas notis, ko 2000. gadā, šai skanīgajai tradīcijai sākoties, uzrakstījis Karls Ernsts Sase, stāsta kora «Mežotne» prezidente Inga Briede.
Saprast saturu
Lielkoncertā Mežaparkā 10 tūkstošiem Latvijas koru dziedātāju līdzās būs ap 7000 pārstāvju no visas pasaules. Piedalīsies jauktie, vīru, sievu kori, cits citu ar balsīm atbalstot. Tas nozīmē, ka jaukto koru basi un tenori mācās arī vīru koru dziesmas, sievas – sieviešu koru repertuāru. No mums labi zināmajām koncerta programmā skanēs tautasdziesmas «Dziedot dzimu, dziedot augu», «Rozēm kaisu istabiņu», E. Dārziņa «Mēness starus stīgo», V. Kaminska «Mūžu mūžos būs dziesma», E. Melgaiļa «Jāņu vakars», J. Vītola «Gaismas pils», R. Paula «Manai dzimtenei», M. Brauna «Saule, Pērkons, Daugava», kā arī igauņu un lietuviešu tautu svētākās dziesmas, citvalstu mūzika no dažādiem kontinentiem vairākās valodās, paužot vienotu izpratni par mūzikas īpašo spēju tuvināt tautas un kultūru.
Koru repertuāra grāmatiņā ir gan skaidrojums, kā izrunāt dažas latviešu valodas skaņas, gan parindeņi (burtisks tulkojums) dziesmām angļu valodā, lai citu valstu pārstāvji varētu apjēgt, piemēram, par ko īsti dziedam Emiļa Melgaiļa «Jāņu vakarā» un citās.
Pierādīt sevi
Koru olimpiāde nav tikai kopīga muzicēšana. Uz Rīgu kori lielākoties brauc, lai pierādītu sevi konkursā. Žūrija vērtēs kolektīvus dažādās kategorijās, sākot no mums ierastās klasiskās kordziedāšanas līdz folk-loras, džeza, gospeļu, popmūzikas un šovu kora izpildījumam.
Atklātajā konkursā ir 26 kategorijas, pieteikties varēja ikviens kolektīvs ar lielāku vai mazāku pieredzi. Bauskas novada jauktais koris «Mežotne» gatavojas startēt tautas mūzikas grupā. Čempionu konkursā 29 kategorijās sacenšas kori ar lielu skatuves pieredzi, panākumiem vietējos un starptautiskos konkursos. Stiprākos un labākos korus, arī Vecumnieku «Via Stella», šai grupai izvēlējusies Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskā padome. Konkursos nepiedalās profesionālie – valsts vai radio – kori.
Dalībnieku ir daudz, un konkursi turpināsies līdz 18. jūlijam. Līdz šim notikušajās Pasaules koru olimpiādēs piedalījušies 16 Latvijas kori. Šogad Rīgā mūsu valsti pārstāvēs 102 kori, nākamais lielākais skaits ir no Ķīnas – 82 kori. Tādu informāciju sniedz Pasaules koru olimpiādes preses dienests Rīgā.
Daļa pasākumu, galvenokārt konkursa un draudzības koncerti, būs bez maksas. Uz četrām brīvdabas skatuvēm paredzētas ap 30 uzstāšanās. Viesi dosies arī uz Jūrmalu, Siguldu, Salaspili, Dobeli un Pūri, kur ciemiņus uzņems vietējie kori.
UZZIŅAI
Pasaules koru olimpiādes (PKO) tradīcija un viens no galvenajiem simboliem ir īpašais miera zvans, ko nereti salīdzina ar olimpisko uguni. Uz katru PKO gatavo jaunu zvanu.
Rīgas zvans liets Nīderlandē, vienā no vecākajiem šīs valsts uzņēmumiem – zvanu lietuvē, kas dibināta 17. gadsimta otrajā pusē. Rīgā simbols ieradīsies jūlija pirmajās dienās. Tas iezvanīs Pasaules koru olimpiādes atklāšanas ceremoniju 9. jūlijā, ar šī zvana skaņām PKO tiek arī noslēgta. Visa pasākuma gaitā tas atradīsies «Arēnā Rīga» un pēc tam paliks Rīgā uz visiem laikiem. Zvans ir noskaņots uz skaņu «La», kas ir kamertonis, pēc kā diriģents uzdod toni korim.
Zvans ir apmēram 90 centimetru augsts, kopā ar statīvu – vairāk nekā divi metri. Svars – 480 kilogramu, no tiem 20 kilogrami ir tikai zvana mēle.
Informācija par koncertu biļetēm vietnē bilesuparadize.lv, kuras pārstāvniecība ir arī Bauskas kultūras centrā, par pārējiem pasākumiem var uzzināt singriga.lv.
Avots: singriga.lv
