Savulaik cirka apmeklējums bija ģimeņu rituāls. Tagad krāšņās izrādes lielākoties skatās bērni, jo cirka arēnā viņi redz īstenojamies savus priekšstatus par drošsirdību, skaistumu un cilvēka ķermeņa neierobežotām iespējām.
Savulaik cirka apmeklējums bija ģimeņu rituāls. Tagad krāšņās izrādes lielākoties skatās bērni, jo cirka arēnā viņi redz īstenojamies savus priekšstatus par drošsirdību, skaistumu un cilvēka ķermeņa neierobežotām iespējām. Nākamnedēļ ar izrādi «Tīģeri, klauni un ilūzija» Rīgas Cirks atklās jaunu sezonu, tāpēc «Bauskas Dzīve» aicina ielūkoties iestādes ikdienā.
Klaunādes elementi gadatirgos
Cirks ir viens no senākajiem izklaides veidiem. Romas impērijas amfiteātros rīkoja gladiatoru cīņas, zirgu sacīkstes, kā arī izlaida arēnā plēsīgus zvērus. Arī viduslaiku svētkos diezgan plaši tika izmantoti dažādi cirka elementi, kā, piemēram, žonglieru, virves dejotāju, ugunsrijēju triki. Cirka pirmsākumi Eiropā meklējami gadatirgos, kur pulcējās sabiedrības visi slāņi.
Cirka mākslas rašanos Latvijā datē ar 19. gadsimta beigām, kad jaunuzceltajā pagaidu ēkā pie Vērmaņdārza kopīgas programmas demonstrēja Ādolfa Alunāna profesionālā teātra trupa un latviešu cirka pirmie mākslinieki. Agrāk Rīgā bija uzstājušies tikai ārzemnieki, tāpēc latviešu artisti izvēlējās skanīgus pseidonīmus, lai panāktu publikas lielāku uzticēšanos.
Ēkas iespaidīgais mūžs
Cirka mākslas attīstību Austrumeiropā, plašo Krieviju ieskaitot, sekmēja Berlīnes artista Alberta Salamonska apskaužamais uzņēmēja talants. Savu kapitālu viņš ieguldīja cirka ēku celtniecībā. Rīgas maģistrāts atbalstīja Salamonska ieceri un cirka ēku uzticēja projektēt pirmajam latviešu profesionālajam arhitektam Jānim Baumanim.
Rīgas cirka direktors Gunārs Katkevičs stāsta, ka nesen veikta kupola izturības kārtējā pārbaude un atļauta ēkas turpmāka ekspluatācija. Bez kapitālremonta Jāņa Baumaņa būvētais nams kalpo jau otru gadsimtu.
«Bauskas Dzīves» sarunu ar cirka direktoru ik pēc brīža pārtrauca tālruņa zvani. Krievijas cirka trupa, kas 25. oktobrī Rīgā atklās jauno sezonu ar 12 dresētiem Usūrijas tīģeriem, centās precizēt robežas šķērsošanas visas nianses. Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, kā notiek cirka dzīvnieku transportēšana pāri valstu robežām, direktors atbildēja: «Tik sarežģīti, ka iesācējiem nav vērts tādā avantūrā iesaistīties. Katram zvēram jābūt savai pasei un neskaitāmiem veterināro dienestu saskaņojumiem. Trupām jau laikus tiek nosūtīti dokumenti ar Latvijā noteiktām veterinārām prasībām un gaidīta atbilde, vai to izpilde tiks garantēta. Ja rodas šaubas, viesturnejas jāatceļ.»
Uniformists, akrobāts un direktors
Patstāvību Rīgas Cirks ieguva 1989. gadā. Pirms tam visi PSRS republiku cirki bija pakļauti apvienībai «Sojuzgoscirk». No 1998. gada Gunārs Katkevičs ir cirka direktors un mākslinieciskais vadītājs. Vi- ņa radošā biogrāfija sākusies 17 gadu vecumā, kad Rīgas Cirkā Gunārs kļuvis par uniformistu. Neparastā vide viņu tiktāl apbūrusi, ka puisis pametis mācības un nolēmis iestāties Maskavas Cirka skolā. Paralēlā grupā mācījusies Nacionālā teātra pašreizējā aktrise Svetlana Bless. Gunārs Katkevičs ir pirmais diplomētais Latvijas cirka artists – savulaik ievērojams gaisa vingrotājs. «Mans tēvs paniski baidījās no augstuma. Viņš nevarēja pat iziet uz balkona, bet es kļuvu par gaisa vingrotāju,» paradoksi Gunāram Katkevičam nav tālu jāmeklē.
Pamatdarbā Rīgas Cirkā strādā 15 speciālistu. Visi ir bijušie cirka mākslinieki. Sezonas laikā darbinieku skaits pieckāršojas. Direktors stāsta par iestādes struktūru: «Nevienā pasaules cirkā pastāvīgu trupu nemēdz būt. Rīgas Cirkā darbojas vietējie mākslinieki, kuri izmanto telpas programmu iestudēšanai. Visi izdevumi, piemēram, inventārs, tērpi, dzīvnieku kopšana un barība, ir pašu ziņā. Lielu zvēru šeit nav, tikai kaķi, suņi, baloži. Viesizrāžu laikā cirka namā gan tiek izmitināti visdažādākie dzīvnieki. Ik sezonu Rīgā demonstrē divas plašas ārvalstu trupu programmas. Ar vietējiem māksliniekiem papildus iestudējam Ziemassvētku un Lieldienu programmu bērniem.»
Prominences kopā ar tautu
Katrā pasaules reģionā cirka apmeklētāju gaume atšķiras, ievērojis Gunārs Katkevičs. Latvijas cirka skatītāju prioritātes allaž bijuši dzīvnieki, klauni un iluzionisti. Ziemeļvalstīs publikas intereses esot citādas, jo likumi aizliedz cir- kā demonstrēt dzīvniekus, kā arī ievest plēsoņas. Izņēmums esot sunīši un kaķīši. Pašlaik cirka lielvalsts statusu gribot ieņemt Ķīna, kas izceļas ar augstiem sasniegumiem ekvilibristikā.
Cirka izrādes daudzviet apmeklējot arī valstu pirmās amatpersonas. Gaisa vingrotāja karjeras laikā Gunārs Katkevičs esot saņēmis Lielbritānijas karalienes Mātes pateicības vēstuli, viņa priekšnesumus vērojusi Beļģijas karaliene un citas prominences. Pērn izrādi Rīgas Cirkā noskatījusies Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tomēr Gunāram Katkevičam nākas atzīt, ka cirka mākslas attīstība Latvijā netiekot veicināta. Kultūras ministrija to uzskatot par balagānu, kurā nav vērts ieguldīt līdzekļus.
«Jauniem, daudzsološiem māksliniekiem «jākuļas» pašiem, jāsūta videoieraksti pa visu pasauli, konkursos cenšoties sevi pierādīt,» secina bijusī akrobāte Zaiga Brensone. Arēnā viņa pavadījusi vairāk nekā 25 gadus. Būdama pensionāre, atgriezusies Rīgas Cirkā un tagad strādā par personāldaļas vadītāju. Zaiga atceras aktīvas darbības gadus: «Kad 1959. gadā Rīgas Cirkā izveidoja latviešu vingrotāju grupu, man – sešpadsmitgadniecei – laimējās iekļūt pamatsastāvā. Tolaik visās lielajās Sibīrijas pilsētās jau bija uzcelti milzīgi cirki, tāpēc viesturnejas turpinājās 11 mēnešu gadā. Katru sezonu mācījos citā Krievijas skolā, bet izlaiduma eksāmenus kārtoju Rīgā.»
Tradīcijas turpina artistu bērni
Gaisa akrobātei Jeļenai Vasiļjevai ir 19 gadu. Viņa uzstājas kopš 13 gadu vecuma. Cirka arēnā «Bauskas Dzīve» vēroja, kā Jeļena gatavo ārkārtīgi sarežģītu numuru, kura sižets veidots pēc Viktora Igo romāna «Parīzes Dievmātes katedrāle». Galvu reibinošās kustībās zem kupola viņa izspēlē romāna galvenos personāžus. Jeļenas vecāki arī bijuši akrobāti, un pirmo gaisa numuru meitenei mācījusi mamma. Jeļena nav aizmirsusi toreizējās izjūtas: «Man bija ļoti, ļoti bail. Tagad gaisā es jūtos pat labāk nekā uz zemes – pilnīgi brīva un pārliecināta par sevi. Man patīk sarežģīti numuri, jo savā žanrā vēlos sasniegt profesionalitātes augstāko pakāpi. Neko citu kā strādāt cirkā es nevēlos. Visus šos gadus manas dzīves ritms bijis nemainīgs – mācības skolā, mēģinājumi, izrādes.»
Jeļenai ir bijuši kontrakti ar Dānijas un Somijas ceļojošiem vasaras cirkiem, kad vairākus mēnešus viņa kopā ar citu valstu artistiem uzstājusies daudzās pilsētās. Vairāki Rīgas cirka mākslinieki starptautisku trupu sastāvā pašlaik atrodas ārzemēs. Divi rīdzinieki jau labu laiku strādā Āfrikā.
Gunārs Katkevičs teic, ka 20 jauniešu – Rīgas Cirka bijušo mākslinieku bērni – mērķtiecīgi turpina savu vecāku profesijas, apgūstot akrobātiku, dzīvnieku dresūru un citas disciplīnas.
Direktora monologu par tradīciju uzturēšanu negaidot pārtrauc viņa sešgadīgā meita Linda: «Tēti, mums vajadzētu iestudēt numuru ar dresētām mušām! Tad Rīgas Cirkā būtu visi kustoņi.»
***
Fakti un skaidrojumi
Pagaidu cirks Rīgā, iepretim Vērmaņdārzam, sāka darboties 1874. gadā.
Pašreizējā Rīgas Cirka ēkas celtniecība sākta 1880. gadā. Cirkā ir 1000 skatītāju vietu.
1896. gada 29. oktobrī Rīgas Salamonska cirkā notika pirmais publiskais kinoseanss «Kustīgās bildītes».
Pašlaik Rīgas Cirks ir valsts uzņēmums, kas atrodas Kultūras ministrijas pārziņā, taču nesaņem finansējumu no valsts budžeta.
Ekvilibristika – cirka žanrs, māksliniekam demonstrējot spēju noturēt partnerus un sevi līdzsvara stāvoklī.
Gaisa vingrojumi – programma, ko izpilda viena persona vai grupa, izmantojot dažādas ierīces – zem kupola nostiprinātu metāla kārti, trapeci, apļus, rāmi.
Uniformisti – vienveidīgos tērpos ģērbti strādnieki, kuri palīdz cirka māksliniekiem un kopj arēnu mēģinājumu un priekšnesumu laikā.
