Rīgas domes rīcībā esošā informācija liecina, ka šī gada sākumā Rīgā reģistrēti 704 476 iedzīvotāji, kas ir par gandrīz 63 000 vairāk, nekā norāda Centrālā statistikas pārvalde (CSP), uzsvēra domes pārstāvis Uģis Vidauskis.
Rīgas pašvaldība izmanto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datus, kas esot vienīgie autentiskie iedzīvotāju reģistrēto datu turētāji un kas balstīti uz informāciju no Latvijas Iedzīvotāju reģistra.
Saskaņā ar PMLP datiem, Rīgas iedzīvotāju skaits pagājušā gada laikā palielinājies par 5947 cilvēkiem jeb nepilnu procentu.
PMLP informācija arīdzan liecinot, ka 2016. gada janvārī galvaspilsētā bija reģistrēti 698 529 iedzīvotāji, bet 2017. gada janvārī –
704 476, nevis 641 500, kā norāda CSP. «Tādējādi šajā laika posmā Rīga bija vienīgā no Latvijas lielajām pilsētām, kur iedzīvotāju skaits bija pieaudzis,» tā U. Vidauskis.
Saskaņā ar tiem pašiem PMLP datiem, 2007. gadā Rīgā bija vairāk nekā 723 000 iedzīvotāju, kas liecina, ka desmit gadu laikā rīdzinieku skaits kopumā ir samazinājies par apmēram 20 000, taču domes pārstāvji uzskata, ka «uz kopējā valsts iedzīvotāju skaita samazinājuma fona tas uzskatāms par nelielu skaitli».
Kā ziņots, CSP dati liecina, ka pēdējo 17 gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 121 000 jeb aptuveni 16% un iedzīvotāju skaits ir samazinājies 45 no kopumā 58 Rīgas apkaimēm.
Visstraujāk pilsētnieku skaits ir sarucis Rīgas centrā un tā apkaimē, kur šī gada sākumā dzīvojuši 30 171 cilvēks jeb gandrīz divreiz mazāk nekā 2000. gada tautas skaitīšanas laikā, kad dati liecināja, ka gandrīz 50 829 iedzīvotāji centra rajonu izvēlējušies par savu mājvietu.
Pārvalde skaidro, ka iedzīvotāju pārcelšanās lielā mērā ir skaidrojama ar ekspluatācijā nodotajām daudzdzīvokļu ēkām. Dreiliņu un Skanstes rajonā šis varētu būt būtiskākais iemesls iedzīvotāju skaita pieplūdumam. Savukārt tajos rajonos, kuros vēl pārsvarā ir padomju laikos celtas ēkas, iedzīvotāji nevēlas dzīvot.
