Vairāku Rīgas ielas 33. mājas īrnieku un namsaimnieka Viktora Sermuliņa neprasme sadzīvot laikraksta «Bauskas Dzīve» lappusēs atspoguļota jo plaši. Jāteic gan, pēdējo reizi par šo tēmu rakstīts apmēram pirms gada.
Vairāku Rīgas ielas 33. mājas īrnieku un namsaimnieka Viktora Sermuliņa neprasme sadzīvot laikraksta “Bauskas Dzīve” lappusēs atspoguļota jo plaši. Jāteic gan, pēdējo reizi par šo tēmu rakstīts apmēram pirms gada. Izrādās, publiskais klusums bijis mānīgs, miers un saticība Rīgas ielā joprojām nav iestājušies.
“Mums visu laiku dara pāri!” drebošām rokām un asarām acīs kādā aprīļa nogales pēcpusdienā mani uzrunāja Rīgas ielas 33. mājas iemītniece Laima Mankeviča. Nācās kārtējo reizi atkal uzklausīt stāstu par īrnieces konfliktu ar mājas īpašnieku Viktoru Sermuliņu.
Par nespēju abām strīdīgajām pusēm vienoties rakstīts vairākkārt. Risinājumu strīdam starp namsaimnieku un īrniekiem meklēt palīdzēja arī Valsts cilvēktiesību biroja vadītājs Olafs Brūvers, Bauskas Domes amatpersonas.
Gada laikā nekas nav mainījies. L. Mankeviča klāsta, ka saimnieks turpina ar dažādām metodēm īrnieku dzīves apstākļus padarīt pēc iespējas neciešamākus. Reiz nolauzta televīzijas antena, citu dienu dzīvoklim atvienota elektrība, salauzta ieejas durvju slēdzene.
V. Sermuliņš sarunā ar “Bauskas Dzīvi” bija ļoti kategorisks, savus īrniekus raksturojot ar necenzētiem vārdiem. Viņš atzina, ka joprojām konflikts nav atrisināts, īres nauda pienācīgi netiek maksāta, minēja vēl virkni iebildumu. Pret agrāk arī cilvēktiesību biroja pārstāvju pausto ieteikumu konfliktu risināt tiesiskā ceļā V. Sermuliņš, kā ierasts, izturas noraidoši. Šķiet, ka viņš joprojām gatavs turpināt agrāk sludināto attiecību modeli – radīt īrniekiem neciešamus dzīves aptstākļus, lai tādējādi viņus dabūtu laukā no savām mājām.
Tiesvedību pret namsaimnieka izdarībām nav sākuši arī īrnieki. Acīmredzot abām pusēm šāds kara stāvoklis ir pieņemams, kaut gan man tas šķiet pilnīgi neizprotams. Iedziļinoties Mankeviču ģimenes dzīves apstākļos Rīgas ielā, šķiet, nespētu tos izturēt pat vienu dienu. Namsaimnieka radītās neērtības nekompensē nedz apziņa, ka dzīvo pilsētas centrā, nedz arī gleznainais Mēmeles plūdums turpat, aiz mājas logiem. Taču katrs izvēlas tādus apstākļus, kādus viņš grib un arī spēj sev piemērot.
Domājot par iespējajamiem dzīves apstākļu uzlabojumiem Rīgas ielas V. Sermuliņa namu īrniekiem, atliek cerēt uz pašvaldību. Domes izpilddirektors Jānis Mičulis skaidro, ka vasarā ekspluatācijā tiks nodota dzīvojamā māja Zemgaļu ielā. Konkrētus tajā izmitināmo ģimeņu sarakstus viņš vēl nenosauc, vien piebilst, ka pilsētas dzīvojamais fonds papildināsies ar 20 dzīvokļiem. Pašlaik ir tikai teorētiska iespējamība, ka uz kādu no tiem pārvāksies kāds no teju kara laika apstākļos dzīvojošiem Rīgas ielas 33. mājas iemītniekiem. Vai tas veicinās namsaimnieka V. Sermuliņa uzņēmējdarbību šajā mājā, grūti spriest. Vērojot, kā viņš pašlaik to īsteno, pozitīvas cerības neveidojas. Bet tas nu ir paša uzņēmēja privātā biznesa lauciņš. Lai veicas viņam, lai drīzāk iestājas miers Bauskas centrā!
