Vienai no Bauskas vecākajām ielām – Rīgas ielai – rīt, 27. septembrī, svētki. Šī iela pieredzējusi dažādus laikus un no centrālās ielas vēl nesenā vēsturē, gadiem ejot, tā pārvērtusies par zināmu nomali.
Vienai no Bauskas vecākajām ielām – Rīgas ielai – rīt, 27. septembrī, svētki.
Šī iela pieredzējusi dažādus laikus un no centrālās ielas vēl nesenā vēsturē, gadiem ejot, tā pārvērtusies par zināmu nomali. Domājams, «svētku tērps» sestdien liks uz šo ielu daudziem palūkoties ar citām acīm.
Tikai koka nami
Bauskas apbūves pamatsistēma kopš 16. – 17. gs. iezīmēja divas paralēlas ielas – tagadējo Rīgas un Plūdoņa ielu, ap kurām veidojās visa pilsētas apbūve un ielu tīkls. Pašlaik šīs divas galvenās ielas tikai aptuveni iezīmē to ceļu, kas senatnē no Bauskas pils veda uz Mēmeles augšējo braslu pie pašreizējā trošu tilta, kur atradās pārceltuve.
Rīgas ielas pirmsākumos tās apbūvē bija vienīgi koka ēkas ar salmu jumtiem, bet namu pagalmos atradās dārzi. To var izlasīt aprakstā par Bauskas mācītājmuižu. Tā 17. gs. beigās atradās tagadējā Rīgas ielā, iepretim Svētā Gara baznīcai. Šajā aprakstā cita starpā teikts: «No ielas puses mājā ved durvis ar dubultām dzelzs virām un diviem koka aizbīdņiem… Ēkas pagalmā atrodas neliels augļu dārzs ar zedeņu žogu, kas robežojās ar ērberģi un pirtiņu. Aiz ērberģa atradās sakņu dārzs, kas sniedzās līdz pat upei… Visām ēkām bija salmu jumti.»
Aizliegta lopu dzīšana
Rīgas iela visos laikos ir bijusi visciešāk apbūvētā Bauskas iela. 19. gadsimtā sākās tās pārveide, kad koka ēku vietā sāka būvēt mūra namus ar dakstiņu jumtiem. Rīgas iela bija garākā un arī pirmā iela, kas pilsētā tika nobruģēta. Šajā ielā 19. gadsimtā valdīja dzīva satiksme. To izmantoja laucinieki, kas vēlējās nokļūt pilsētas centra tirgus laukumā, bet pa Rīgas ielu bija aizliegta lopu dzīšana uz tirgu.
Par Rīgas ielas ciešo apbūvi liecina dati, ka šajā ielā visos laikos ir bijis vislielākais nekustamo īpašumu skaits Bauskā. Piemēram, 30. gados Rīgas ielā bija reģistrēti nepilni septiņi desmiti nekustamo īpašumu. No tiem dažādos laikos apmēram 10 – 15 piederēja vāciešiem, bet apmēram 25 – 35 īpašumi – ebrejiem. Rīgas ielā tirgus laukuma tuvumā atradās arī ebreju sinagoga un koka lūgšanu nams (vecā sinagoga) Mēmeles krastā, aiz mūra ēkas.
Visdzīvākais rajons
Rīgas ielā kā visdzīvākajā pilsētas daļā atradās daudzas iestādes un uzņēmumi. Pie vecā Mēmeles brasla, kur 19. gadsimta sākumā tika uzbūvēts aizsprosts, atradās tā saucamās Augšas dzirnavas. Rīgas ielā 19. gadsimta otrajā pusē tika uzbūvēta alusdarītava. Šajā ielā atradās arī tā saucamās Zankevica mehāniskās darbnīcas un vēl citi mazāki amatnieku uzņēmumi.
Padomju laikā galvenokārt Rīgas ielā izvietojās Bauskas Rūpkombināta dažādās ražotnes. Turklāt šeit gadu gaitā ir atradies pasta, telefona un telegrāfa kantoris, viena no nedaudzajām pilsētas aptiekām (Zeiberta aptieka), slavenā Bauskas friziermeistara Jučiņa frizētava, pilsētas ambulance, vairāku ārstu privātprakses, kā arī baušķenieku iecienītie Kārļa Grīnberga, Mozus Voicenoviča un Solomona Hiršoviča fotosaloni. Arī visdzīvākā tirgošanās vienmēr notikusi Rīgas ielas daudzajās bodītēs, kuru visvairāk bija tirgus laukuma tuvumā.
No Rīgas ielas iepretim tagadējai muzeja ēkai pie Kārļa Grīnberga fotosalona pirms Otrā pasaules kara bija autobusu piestātne. Savukārt padomju varas gados ilgu laiku pilsētas autoosta atradās Pasta un Rīgas ielas stūrī esošā ēkā.
Vairums mācību iestāžu
Rīgas ielā atradās vairums pilsētas skolu. Krustojumā ar Salātu ielu darbojās tā saucamā Žibeika komercskola. Turpat tuvumā bija 1903. gadā atvērtā Inas Kļaviņas privātģimnāzija, kuras ēkas arhitektūrā redzamas mazpilsētai neraksturīgās jūgendstila iezīmes. Rīgas ielā savulaik atradās vecākā zināmā pilsētas skola – vācu draudzes skola, kas celta 1766. gadā vietā, kur pašlaik iekārtota Bauskas Kristīgā pamatskola, bet kādreiz atradās Bauskas apriņķa skola, vēlākā Valsts vidusskola. Gandrīz iepretim tai, Rīgas ielas otrā pusē, līdz 1939. gada nogalē notikušajai vāciešu repatriācijai atradās Bauskas vāciešu pamatskola.
«Melnajā bumbā» sacer ziņģi
Katram Rīgas ielas namam ir sava vēsture, kas turklāt meklējama ne vien dažādajās vēstures faktu krātuvēs, bet arī pilsētnieku nostāstos. Piemēram, pie 1874. gadā uzceltā peldošā tilta savulaik atradās plostnieku iecienīts krogs, kas tautas valodā bija iegājies ar nosaukumu «Melnā bumba» jeb «Melnais gailis». Tas tādēļ, ka izkārtni rotāja metāla bumba ar melnu gaili. Vecākās paaudzes baušķenieki zina, ka tieši šajā krogā brāļi Laivinieki radīja populāro ziņģi «Tur Bauskas mazā krodziņā, kur visi čaļi salasās». Savukārt Rīgas ielas 60. nams ir īpašs ar to, ka saimnieki to iegādājās 1934. gadā un dīvainā kārtā nams visos laikos saglabāja privātīpašuma statusu.
Rīgas ielas rietumu gals pašā pilsētas nomalē vienmēr ir bijusi čigānu tautības iedzīvotāju apmešanās vieta, kas piedeva šai nomalei sevišķu kolorītu, par ko liecina daudzie baušķenieku nostāsti.
Karš nodara lielu postu
Lielu postu Rīgas ielai nodarīja Otrais pasaules karš. 1944. gada augusta beigās un septembra sākumā visa pilsēta vairākkārt tika pakļauta Sarkanās armijas aviācijas uzlidojumiem un artilērijas apšaudēm, kuru dēļ aizgāja bojā daudzas šīs ielas ēkas. Savukārt padomju periodā, laika zoba saēstas, tika nojauktas vēl palikušās nedaudzās Rīgas ielas koka ēkas.
A. URTĀNS, vēstures maģistrs
