Pacienti lūguši noskaidrot, kāpēc iespējas ārstēties Rīgas klīnikās mūsu rajona iedzīvotājiem ir ļoti ierobežotas.
Pacienti lūguši noskaidrot, kāpēc iespējas ārstēties Rīgas klīnikās mūsu rajona iedzīvotājiem ir ļoti ierobežotas.
Atbild Mirdza Brazovska, Viduslatvijas slimokases (VS) Bauskas filiāles vadītāja.
– Šādam apgalvojumam nav pamatojuma. Iespējas ir tieši tādas pašas kā 2002. gadā. Es domāju ārstēšanos ar ģimenes ārsta nosūtījumu par Viduslatvijas slimokases līdzekļiem. Ja pacients gatavs pats maksāt visus ārstēšanās izdevumus, var doties uz jebkuru slimnīcu Latvijā, kas patīk vislabāk.
Tomēr nosūtījumu ģimenes ārsti nemaz tik labprāt nedod. Kāpēc tā?
– Nezinu gadījumu, kad tas objektīvi ir bijis nepieciešams un nav dots. Ja ir šāda vajadzība, ģimenes ārsts reģistrē pacientu VS Bauskas nodaļā un rindas kārtībā cilvēki dodas uz slimnīcu, kad atbilstošajā nodaļā ir brīva vieta. Tas gan attiecas uz plānveida ārstēšanos un operācijām. Gribu uzsvērt, ka bērniem līdz 18 gadiem un akūtiem slimniekiem vispār nav rindas, viņi Rīgas klīnikās var saņemt palīdzību nekavējoties.
Ar kurām valsts ārstniecības klīnikām Viduslatvijas slimokase ir noslēgusi līgumu?
– Tās ir Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā slimnīca, 7. slimnīca jeb «Gaiļezers», Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Onkoloģijas centrs un citas.
Šajā sarakstā tomēr nav Linezera slimnīcas un Jūras medicīnas centra.
– Arī uz Linezera slimnīcu pacienti tiek sūtīti, tikai atbilstoši ļoti specifiskai diagnozei – hematoonkoloģijai, jo šajā slimnīcā ir Hematoloģijas centrs. Slimokases vēlme būtu, lai uz «Linezeru» cilvēki nebrauc operēt žultspūsli, ko ar laparaskopijas metodi var veikt Bauskas slimnīcā. Taču, protams, par savu naudu katrs var darīt, ko vēlas.
Arī uz Jūras medicīnas centru, kas ir privāta ārstniecības iestāde, pacienti tiek nosūtīti, jo tikai tur ir izkaisītās sklerozes ārstēšanas speciālisti. Ar pilnu līgumorganizāciju sarakstu var iepazīties slimokasē.
Nereti Rīgas speciālisti neuzticas iepriekš Bauskas slimnīcā veiktiem izmeklējumiem. Liek atkārtoti veikt asins analīzes, sūta vēlreiz uz sonogrāfu, rentgenu. Vai tas liecina, ka mūsu slimnīcā to nedara pietiekami precīzi?
– Tas drīzāk ir slikts ieradums no agrākiem gadiem. Bauskas slimnīcas klīniskajā laboratorijā ir tāda pati vai pat vēl labāka aparatūra nekā dažā Rīgas slimnīcā, izmeklējumi ir ļoti precīzi. Paškontroles sistēmas ietvaros laboratorijas darbu pārbauda speciālisti Somijā un Lielbritānijā, un nav bijis aizrādījumu.
Bauskas slimnīcā ir moderns ultrasonogrāfs, kas ļauj veikt visplašākos iekšējo orgānu, asinsrites, ginekoloģiskos izmeklējumus. Vēl nesen uz izmeklēšanu ar vaginālo zondi pacientes tika sūtītas uz Diagnostikas centru Rīgā, tagad to dara Bauskas slimnīcā. Staru diagnostikas nodaļas vadītāja Sandra Dzīvīte regulāri papildina zināšanas kursos. Veikt izmeklēšanu ar sonogrāfu savā profilā prot ginekoloģes Alla Hačikjana, Ingrīda Toma, neiroloģe Ina Mortukāne.
Ehokardiogrāfiju – specifisku sirds slimību izmeklēšanu – apgūst kardioloģijas speciālistes Vilma Butule un Maruta Priedīte. Viduslatvijas slimokase atbalsta Bauskas slimnīcas interesi iegādāties kompjūtertomogrāfu, jo pašlaik par šiem izmeklējumiem maksājam Bulduru, Dobeles slimnīcai vai Diagnostikas centram. Turklāt pacientiem ir jāgaida rindā, kad aparatūra būs brīva.
Kāpēc cilvēki bieži meklē iespēju ārstēties ārpus Bauskas?
– 2002. gadā stacionēti 7708 Bauskas rajona iedzīvotāji, taču kopumā 73 procenti no viņiem ārstējušies Bauskas slimnīcā. Līdzīga situācija ir arī ar veiktām operācijām. Katram ir sava subjektīvā pieredze, citu neapmierina attieksme, kopšana, citam ir agrāk bijis konflikts ar kādu no ārstiem. Došanos uz Rīgas klīnikām sekmē arī galvaspilsētas tuvums, dažs brauc ārstēties pie daktera, ko pazīst, vai radinieka.
Var jau teikt, ka tā ir katra paša izvēle, jo nauda, ko valsts paredzējusi veselības aprūpei, seko pacientam. Taču tā ir tikai maza daļa no visiem ārstēšanās izdevumiem. Plašākas iespējas izvēlēties, kur ārstēties, ir arī tiem, kuri iegādājušies polises veselības brīvprātīgās apdrošināšanas sabiedrībās, kas apmaksā izmeklējumus, ārstēšanos, operācijas bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
Tomēr zinu, ka ir operācijas, uz kurām cilvēki gaida ļoti garās rindās. Tā ir gūžas un ceļgala locītavu protezēšana.
– Tieši tā. Šāda situācija ir jau ilgu laiku. Bezcementa gūžas protēzes pašlaik Bauskas rajonā gaida 20 cilvēku vecumā līdz 50 gadiem, bet gadā valsts mūsu rajonam iedalījusi līdzekļus trim protēzēm. Cementējamās gūžas protēzes vajadzīgas 55 gados vecākiem cilvēkiem. 2003. gadā par valsts līdzekļiem varēs veikt 18 šādas operācijas.
Vislielākā rinda pašlaik ir uz ceļgala locītavas protēzēm. Šī operācija nepieciešama 79 cilvēkiem, bet 2003. gadā valsts finansē tikai septiņas. Rinda ir pat uz iespēju veikt operāciju, ko apmaksā Viduslatvijas slimokase (Ls 700), bet pacients pats pērk protēzi par Ls 300 – 400. Šādam variantam pat uz 2004. gadu jau ir tikai viena brīva vieta.
Zinu cilvēkus, kuri ņem bankā aizdevumu, lai paši varētu samaksāt par endoprotezēšanas operāciju sev vai tuviniekam. Tam nepieciešami Ls 1000 – 1700. Nav viegli to pateikt pacientiem, kuri gadiem cieš sāpes.
