Ļoti gribētos pielikt punktu pašvaldību vēlēšanu maratonam, bet tas nekādi nav iespējams. Divos lielākajos novados – Bauskā un Iecavā – tikai šodien notiek jauno domju pirmās sēdes, kur ievēl priekšsēdētājus. Rezultāti pēc sēdēm lasāmi interneta vietnē bauskasdzive.lv.
Rundālē pat pirms vēlēšanu dienas bija skaidrs, kas turpinās vadīt novadu, savukārt Vecumniekos tikpat kā Krievijā, kad tur Putins ar Medvedjevu amatiem mainījās. Tā arī te – izpilddirektors iesēžas novada domes priekšsēdētāja krēslā, bijušo priekšsēdi aizsūtot uz savu direktora sēdekli. Kā tādā riņķadejā ar vieniem un tiem pašiem subjektiem. Savējo loks stabils, jo mazos novados tik tā ir iespējams. Arī šis ir viens no argumentiem, kāpēc administratīvajām teritorijām jābūt plašākām.
Saistībā ar vēlēšanām uztrauc vēl kāds aspekts – milzīgais darba, laika, naudas un dabas resursu tēriņš to rīkošanai. Cik daudz papīra vajadzīgs, lai sagatavotu kaut tikai vēlēšanu zīmes un aploksnes! Turklāt, ja balsot uz iecirkni atnāk pat mazāk kā 40 procentu no vēlē-
tāju skaita, parēķiniet, cik neizmantotu aplokšņu un biļetenu jālikvidē! Vēlēšanu naktī no 3. uz 4. jūniju vēroju procesu vienā Bauskas iecirknī, kur komisijas locekles ar šķērēm grieza nost stūrīšus neizmantotajām vēlēšanu aploksnēm – tā pēc instrukcijas tika «dzēstas» 230 neizlietotas aploksnes. Un tas tikai vienā iecirknī! Bet Latvijā 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās bija izveidoti 955 vēlēšanu iecirkņi. Izšķērdība milzīga.
Protams, demokrātija allaž maksā, un tas nav lēts prieks, tomēr Latvijas valdība varētu beigt izsaimniekot mūsu naudu un papīra tonnas un ieviest balsošanu internetā. Igaunijā tā darbojas no 2005. gada. Jau togad Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars bija aizdevies pie kaimiņiem pieredzi gūt, 12 gadi pagājuši bez rezultāta. Līdztekus resursu taupīšanai vēlēšanas internetā ļautu balsojumā piedalīties daudz kuplākam pulkam pilsoņu, arī tiem, kuri tobrīd atrastos aiz Latvijas robežām.
