Izlasīju 17. marta «Bauskas Dzīves» numurā, lappusē «Komentāri, viedokļi, vēstules», Jelgavas rajona Cenu pagasta deputāta G. Rozīša rakstu par vietvārdiem – «Rītausmas», «Gailīši» un «Uzvara» – Bauskas rajonā.
Izlasīju 17. marta «Bauskas Dzīves» numurā, lappusē «Komentāri, viedokļi, vēstules», Jelgavas rajona Cenu pagasta deputāta G. Rozīša rakstu par vietvārdiem – «Rītausmas», «Gailīši» un «Uzvara» – Bauskas rajonā.
Esmu saglabājis 1929. gadā izdotu karti, ko varu uzrādīt. Pats tolaik biju jauns puika un daudz ko atceros. Arī to, ka apdzīvoto vietu «Rītausmas» sauca par Marģeni.
Ulmaņa jeb pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Īslīces pagastā, vietā, ko tagad sauc par «Rītausmām», atradās Mariannas pusmuiža. Tā piederēja Treimaņa kungam, kurš nodarbojās ar šķirnes zirgkopību. Viņš audzēja beļģu šķirnes ardeņus, īstus vezumniekus. Manuprāt, viņš bija vecpuisis, ļoti turīgs vīrs, un jādomā, ka viņu izsūtīja uz Sibīriju. Vēlāk Mariannas pusmuižā ierīkoja zirgu nomas punktu, pēc tam – mašīnu un traktoru staciju.
Vecais Īslīces pagastnams atradās pretī tagadējam veco ļaužu pansionātam. Divstāvu ēka Ulmaņa laikā tika uzcelta tieši pagastvaldei. Turpat netālu bija Baķu krogs un Baķu krejotava. Mājas «Baķu Kalēji» joprojām ir saglabājušās, tur kādreiz atradās četrklasīgā pamatskoliņa. Vēl gribu teikt, ka agrāk no Saulaines uz Īslīci veda labs ceļš. Tagad tas gandrīz nav izbraucams, un mežiņā abpus ceļam izveidojusies liela izgāztuve.
J. RAMANS, zemnieks Īslīces pagastā
