It kā visi zina, ka populārais latviešu filosofs raksta arī dzeju, taču labprātāk lasa viņa filosofiskās un teoloģiskās apceres.
It kā visi zina, ka populārais latviešu filosofs raksta arī dzeju, taču labprātāk lasa viņa filosofiskās un teoloģiskās apceres. Dzeja paliek gandrīz nepamanīta, lai gan tai piemīt izcilas literatūras kvalitāte, kas Roberta Mūka darbiem raksturīga vispār.
«Man ir vajadzīgi griesti, lai nekāptu debesīs,» apgalvo autors un neatlaidīgi turpina… kāpt. Liriskās poēzijas cienītājiem Roberta Mūka dzejoļi šķitīs pārāk smagnēji, jo viņš neraksta vārsmas par mīlu, jūru un puķēm. Arī dzejā viņš paliek filosofs, kurš cenšas apvienot Rietumu un Austrumu domāšanas veida tradīcijas, lai radītu vienotu, «nesaskaldītu» vērtību. Ne velti Roberts Mūks atzīst, ka «dzeja un filosofija nāk no viena avota».
