Pirms nedēļas Bauskas pašvaldībā sākta diskusija par vēl vienas pilsētas teritorijas virzīšanu attīstībai. Vietvara ierosinājusi sākt detālā plānojuma izstrādi zemesgabalam, kas robežojas ar Ziedoņu un Elejas ielu.
Pirms nedēļas Bauskas pašvaldībā sākta diskusija par vēl vienas pilsētas teritorijas virzīšanu attīstībai. Vietvara ierosinājusi sākt detālā plānojuma izstrādi zemesgabalam, kas robežojas ar Ziedoņu un Elejas ielu.
Vēl nedēļu zemes īpašnieki – pavisam desmit, viņu vidū arī pašvaldība – var apsvērt savu redzējumu un nostāju, lai pēc tam par to informētu pārējos un kopā diskutētu par turpmāko darbību.
Kur ņemt līdzekļus?
Pirmajā tikšanās reizē 3. novembrī zemes īpašnieku atsaucība bija neliela. Taču tie, kas bija ieradušies, ir pārliecināti, ka šāds detālais plānojums ir nepieciešams un jāizstrādā. Tomēr iedzīvotāji ir neziņā par to, kur iegūt līdzekļus šim mērķim. Patlaban Domes speciālistu provizoriskie aprēķini liecina, ka īpašniekam par vienu hektāru nāktos šķirties no 850 latiem. Zemes īpašnieku vidū ir arī pensionāri, kuriem būtu problemātiski iegūt kredītu. Tāpat nevienam nav stingras pārliecības par to, kad ieguldījums atmaksāsies.
Pagājušajā nedēļā “Bauskas Dzīvē” vērsās kāds zemes īpašnieks un lūdza noskaidrot, vai, izpētot likumdošanas aktus, viņš visu ir sapratis pareizi. Proti, ja detālā plānojuma izstrādi ierosina privātīpašnieks – visas izmaksas gulstas uz privāto kapitālu, ja pašvaldība – izmaksas jāveic pašvaldībai no sava budžeta.
Pamatojas uz likumu
Bauskas Domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Daina Nikolājeva skaidro, ka Bauskas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde pamatojās uz Teritorijas plānošanas likumā minētiem teritorijas plānošanas uzdevumiem. Tie ir: radīt priekšnoteikumus vides kvalitātes un teritorijas racionālas izmantošanas nodrošināšanai, rūpniecisko un vides risku novēršanai, veicināt pakalpojumu pieejamību un optimālu transporta sistēmas funkcionēšanu, kā arī saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību un paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti.
Speciāliste norādīja, lai īstenotu likumā noteiktos uzdevumus un teritorijai starp Elejas ielu un Ziedoņu ielu plānotu perspektīvo ielu un inženierkomunikāciju tīklu, teritorijas plānojuma grozījumos tika paredzēts izstrādāt kopēju detālo plānojumu.
Ja teritorijas plānojuma grozījumos būtu iecerēts detālo plānojumu izstrādāt atsevišķi katram zemesgabalam, tad, saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu, izdevumus detālā plānojuma izstrādei paredz vietējās pašvaldības budžetā, ja detālā plānojuma izstrādi ierosina vietējā pašvaldība. ja to dara fiziska vai juridiska persona – detālplānojuma izstrādi finansē fiziska vai juridiska persona, uzsver D. Nikolājeva.
Šāda kārtība ievērota, izstrādājot detālo plānojumu bijušā lidlauka teritorijai. Šī detālā plānojuma izstrādi līdzfinansēja pašvaldība, jo teritorija ir pašvaldības īpašums. Savukārt teritorijai starp Zaļo ielu, Bauskas pilsētas robežu, Mūsu, Pionieru, Miera, Zemgaļu un Upmalas ielu detālā plānojuma izstrādi finansēja fiziska persona, minētās teritorijas īpašnieks.
Taču teritorijā starp Elejas un Ziedoņu ielu atrodas deviņu fizisku personu un viens pašvaldības zemes īpašums ar kopējo teritorijas platību apmēram 34 hektāri. Tādēļ pašvaldība 3. novembrī uz kopēju sanāksmi aicināja teritorijas starp Elejas un Ziedoņu ielu zemes īpašniekus, lai vispirms viņus informētu par kopīga detālā plānojuma nepieciešamību un pārrunātu, kā detālā plānojuma izstrāde tiktu īstenota.
Vienoties abām pusēm
“Pašvaldībai līdz šim nav bijis pieredzes, kā izstrādā un finansē detālo plānojumu teritorijai, kurā atrodas vairāki fizisku personu un pašvaldības zemes īpašumi. Esam iecerējuši iepazīties ar citu vietvaru un detālo plānojumu izstrādātāju pieredzi šajā jautājumā. Tikai tad, kad tiks panākta vienošanās ar visiem zemes īpašniekiem un izvērtēti atbilstīgi spēkā esošiem likumdošanas aktiem visi iespējamie izstrādes finansēšanas varianti, tiks gatavots Domes lēmums par detālā plānojuma izstrādes sākšanu,” nostāju pauž D. Nikolājeva.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas juriskonsults Imants Lubāns piekrita, ka nepieciešama abu pušu vienošanās. Ideāls variants būtu, investējot pašvaldības attīstībā, no vietvaras puses visus izdevumus segt pilnā apmērā. Tā kā tuvākajā laikā sāksies nākamā budžeta apspriešana, jau vajadzētu būt skaidrībai, kam paredzēt līdzekļus. Tāpēc deputātiem nākamajās komiteju sēdēs vajadzētu diskutēt par šo jautājumu, domā I. Lubāns.
