Rajona kultūras iestāžu vadītāji un pagastu kultūras darba organizatori 12. februārī bija aicināti piedalīties seminārā par novadu kultūras centru un aģentūru veidošanu.
Rajona kultūras iestāžu vadītāji un pagastu kultūras darba organizatori 12. februārī bija aicināti piedalīties seminārā par novadu kultūras centru un aģentūru veidošanu.
To vadīja Kultūras ministrijas Stratēģijas nodaļas vecākā referente Dita Lase.
Pārmaiņas nozarē
Dīvaini, ka interese par aktuālo problēmu bija tikai astoņiem kultūras speciālistiem un Īslīces pagasta padomes priekšsēdētājai Verai Purmalei. Valstī jau ir sākusies teritoriālā reforma, un pārmaiņas skars visas nozares – arī kultūru. Dita Lase sniedza ārkārtīgi vērtīgu informāciju, papildinot to ar konkrētiem piemēriem. Vairākos novados jau izveidoti kultūras centri un aģentūras. Analizējot to darbību, var pamanīt gan pozitīvas iezīmes, gan trūkumus.
Ne vien teritoriālā reforma, bet arī likumdošana nosaka pārmaiņu nepieciešamību. Vispirms ir prasība noteikt kultūras iestāžu statusu. Dita Lase uzsvēra, ka jaunais Komerclikums vairs nepieļauj bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) darbību. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likums aizliedz kultūras iestādēm veikt komercdarbību. Par tādu tiek uzskatīta arī sarīkojumu organizēšana. Lai kultūras iestādes darbotos saskaņā ar likumu prasībām, jāveic to pārstrukturēšana. Valsts ievērojamākie ekonomisti uzskata, ka optimālais modelis būtu uzņēmējdarbības forma – aģentūra.
Vienots budžets un grāmatvedība
Lektore analizēja jaunizveidotās Ogres kultūras aģentūras modeli. Novada domes struktūrā ietilpst kultūras, tautas nami, muzeji, interešu izglītības iestādes. Aģentūras dar- bu koordinē novada domes speciālists. Visām kultūras iestādēm ir kopīgs budžets, taču atsevišķi tiek nodalīti novada pagastu budžeti. Arī grāmatvedība ir centralizēta. Ideālā variantā lēmumi par līdzekļu piešķiršanu būtu jāpieņem direktoru padomei, lai izvairītos no kādas konkrētas iestādes lobēšanas. Vienlaikus Dita Lase brīdina, ka aģentūru veidošana ir sarežģīts process, kas prasa ekonomistu un juristu līdzdalību.
Kandavā jau darbojas novada kultūras centrs. Tajā ietilpst pilnīgi visas novada kultūras iestādes, arī bibliotēkas. Pret to iebilstot Kultūras ministrijas bibliotēku speciālisti, jo šajā nozarē izstrādāta un veiksmīgi darbojas koordinācijas iepriekšējā sistēma. Kandavas kultūras centram ir vienota grāmatvedība, kopīgs budžets, centrs veic arī metodiskās funkcijas. Jaunās struktūras trūkums esot interešu konflikts, jo novada kultūras centra direktors vienlaikus ieņemot arī pilsētas kultūras nama direktora amatu.
Uz jautājumu, kam Bauskas rajonā būtu jāuzņemas novada kultūras centra dibināšanas iniciatīva, Dita Lase atbildēja: «Jebkuras kultūras iestādes vadītāji vai darbinieki var izteikt priekšlikumus, analizēt piedāvātos variantus un vienoties par situācijai atbilstošāko. Ir skaidrs, ka pašreizējais kultūras un tautas namu statuss un darbības modelis vairs neatbilst jaunām prasībām. Pārmaiņām vajadzētu sākt gatavoties laikus, jo no tām neizvairīsimies.»
