Par Codes pagasta pansionātu «Derpele» tās direktors Alvis Feldmanis saka – skaistākas vietas nav.
Par Codes pagasta pansionātu “Derpele” tās direktors Alvis Feldmanis saka – skaistākas vietas nav.
Pirms četriem gadiem “Derpele” bija ieaugusi brikšņos un dadžos. Tagad tā ir rožu ieskauta, kas īpaši labi redzams no ēkas terases. Tā atjaunota pēc senas fotogrāfijas. Pašam namam nākamgad aprit 170 gadu, pansionātam – 69. To 1936. gadā Kārļa Ulmaņa valdībai uzdāvināja kāds baltvācietis, lai tur tiktu iekārtota nabagmāja. 170 gadu aprit arī atjaunotajiem pagrabiem. Viens pilda tam paredzētās funkcijas, otrā tiek rīkotas vārda un dzimšanas dienas, tikšanās ar ciemiņiem. Pagrabam piemītošo vēsumu kliedē kamīna liesmas. Piecu gadu darba jubileja “Derpelē” nākamgad būs A. Feldmanim.
Dažu soļu attālumā atrodas dzirnavas, kur ierīkota tuale te. Pagalmu rotā rozes, kas bija A. Feldmaņa bizness un nu ir vaļasprieks. Tur atrodas vēl daži interesanti elementi. Aka, kas sākotnēji šķiet dekoratīva, tomēr no tās regulāri tiek ņemts ūdens kafijas vārīšanai. Skatāma droška – tā priecē acis. Arī tiltiņš, kas it kā savieno vienu rožu laukumu ar otru. Pat kādreizējā sūkņamāja ir klāta ar dzīvespriecīgām krāsām.
Savukārt dīķī apmetušās meža pīles. Arī tās tikušas pie sava namiņa.
Netālu atrodas lapene, kurā iemītnieki atpūtina kājas un izvēdina galvu. Kopumā pansionāts ir mājas 48 cilvēkiem. Par viņiem rūpējas 18 darbinieku.
“Derpele”, tāpat kā Rīga, šķiet, nekad nebūs gatava. A. Feldmanim arvien rodas idejas par apkārtnes uzlabošanu. Pašlaik saimniecības ēkas otrais stāvs tiek pārbūvēts. Tur būs vieta administrācijai un konferenču, semināru rīkošanai. Pansionāta ēkas iekšpuse arī lēnām pārtop. Iemītnieki, piemēram, tikuši pie jaunām tualetēm, izremontētām istabiņām. Dažādi pārveides darbi namā un apkārtnē vēl priekšā.
