Lapsas pamet savas mājvietas un dodas sirojumos pa lauku sētām. Par to «Bauskas Dzīvi» informējuši satrauktie rajona iedzīvotāji.
Lapsas pamet savas mājvietas un dodas sirojumos pa lauku sētām. Par to «Bauskas Dzīvi» informējuši satrauktie rajona iedzīvotāji.
Albertam Ķiplokam no Rundāles pagasta «Priedītēm» rudās viešņas aiznesušas piecas pīles un četras vistas. Lapsas nebīstas pat no suņiem, kas pagalmā mēdz sacelt lielu troksni.
Nebaidās no cilvēkiem un trokšņa
Laucinieku bažas par meža zvēru neparasto uzvedību pastiprina fakts, ka šī gada janvārī Bauskas rajonā konstatēti trīs trakumsērgas gadījumi. To apstiprinājušas arī Pārtikas un veterinārā dienesta veiktās ekspertīzes. Par trakumsērgas apdraudētām noteiktas atsevišķas teritorijas Ceraukstes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastā.
A. Ķiploks stāsta, ka lapsu dīvainās aktivitātes sākušās pirms dažiem gadiem, bet īpaši pamanāmas kļuvušas pagājušajā rudenī. «Braucu ar traktoru pa kartupeļu lauku, bet vagā rosās lapsa. Pat no traktora trokšņa tā nebaidās. No rītiem sētsvidū kūmiņš sēž uz grants čupas un gaida medījumu. Uzbūvēju vistām aplociņu ar drāšu sietu, bet vienalga lapsa pamanījās aiznest vistu sievas acu priekšā. Žēl mājputnu, taču visvairāk baidos no trakumsērgas. Kļūst riskanti vakaros palaist suņus izskrieties pļavā,» atzīst A. Ķiploks.
Instinkti rosina aktivitāti
«Priedīšu» saimnieka kaitnieces dzīvojot Saulaines vecajā ābeļdārzā. Līdz Ķiploku ģimenes mājai, kas atrodas klajā vietā, ir vismaz kilometrs. Tuvumā nav lielu mežu masīvu, tikai krūmāji.
Mūsas mežniecības Svitenes apgaitas mežsargs Vairis Stūris skaidro, ka pavasarī lapsu aktivitāte ir saistīta ar pārošanās laiku. Zvēri pamet alas un dodas klejojumos plašā apkārtnē.
Mājvietu atstāšanas otrs iemesls varot būt barības meklējumi. Lapsas ir visēdājas, kas izmanto uzturā augu un dzīvnieku valsts barību, putnu olas. Iespējams, ka pārtikas resursi mītņu tuvumā izsīkuši, tādēļ rudastes izmanto katru iespēju tikt pie medījuma. Suņus tās neuzskatot par bīstamiem ienaidniekiem, pierodot pie riešanas un nereaģējot. Lapsu skaits rajonā tiekot regulēts, apgalvo mežsargs. Šos zvērus drīkstot medīt bez ierobežojumiem.
Darbojas 20 medību iecirkņu
Ar Bauskas rajona medību saimniecības struktūru un medību organizēšanas noteikumiem iepazīstina Bauskas virsmežniecības ugunsaizsardzības un medību saimniecības inženieris Edgars Piķelis.
Rajonā darbojas Mūsas, Codes, Iecavas, Vecumnieku un Skaistkalnes mežniecība. Katrā izveidoti medību iecirkņi, to kopējais skaits rajonā ir 20. Īslīces pagasta Priedīšu mājas atrodas Mūsas mežniecības teritorijā, kurā darbojas mednieku klubi «Bauskas ozoli», «Bauskas zemgaļi», Brunavas mednieku apvienība un Ceraukstes mednieku apvienība. Edgars Piķelis solīja noskaidrot, kura kluba pārziņā ietilpst Priedīšu māju apkaime.
Jāievēro likums un noteikumi
Jebkuru medību organizēšanā jāievēro reglamentējošo dokumentu – Medību likuma un Medību noteikumu – prasības. Ja meža zvēri posta laukus un nodara zaudējumus, zemes īpašniekam vai namsaimniekam par to jāinformē attiecīgā mežniecība. Mūsas mežniecības tālruņa numurs ir 22412.
Pēc informācijas saņemšanas attiecīgā medību iecirkņa vadītājs zemes īpašniekam piedāvā noslēgt oficiālu rakstisku līgumu par atļauju rīkot medības viņam piederošā teritorijā. Tikai pēc atļaujas saņemšanas drīkst organizēt medības, jo Medību noteikumi aizliedz šaut zvērus tuvāk par 200 metriem no apdzīvotām vietām. Turklāt šaušana var notikt vienu stundu pirms un vienu stundu pēc saules lēkta, lai neapdraudētu iedzīvotājus un nejaušus garāmgājējus.
Mežos novieto zāļu kapsulas
Uz jautājumu par trakumsērgas draudiem Edgars Piķelis atbildēja: «Bauskas virsmežniecība sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu sistemātiski veic meža zvēru vakcināciju. Katra medību iecirkņa topogrāfiskajā kartē tiek precīzi fiksēta vakcīnu nolikšanas vieta. Tās ir īpašas tabletes ar zivju miltu apvalku, lai smarža pievilinātu zvērus. Iekšpusē atrodas kapsula ar zālēm.
Speciālists min datus par trakumsērgas izplatību Bauskas rajonā: 2000. gadā bija fiksēti 46 gadījumi, 2001. gadā – 14.
Meža zvēru neadekvāta uzvedība ir samērā bieži novērojama parādība, norāda Edgars Piķelis. Nereti pilsētās iemaldās pat aļņi un brieži. Zvēri pierod pie cilvēkiem, jo zina, ka viņu mītņu tuvumā barību var sagādāt daudz vieglāk, nekā dzenoties pa mežu pakaļ laupījumam. Tipisks piemērs ir putni, piemēram, pīles.
Lieka piesardzība nekaitēs
Ja sētsvidū ierodas lapsa vai cits meža iemītnieks, jābūt piesardzīgiem un jāiegaumē: ar trakumsērgu inficēti zvēri laupījumu nemeklē, tiem ir nekoordinētas kustības, bet no mutes tek siekalas. Par šādiem gadījumiem Edgars Piķelis aicina informēt mežniecību nekavējoties. Medības, kuru mērķis ir bīstamu sērgu apkarošana, nedrīkst aizliegt ne zemes īpašnieks vai lietotājs, ne medību tiesību izmantotājs. Šī prasība fiksēta Medību noteikumu 21. pantā.
Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas vecākais inspektors Valērijs Gabrāns pieļauj, ka lapsu migrāciju izraisa pārāk lielais dzīvnieku daudzums. Vienā metienā parasti piedzimst pieci, seši kucēni, bet gada laikā katras ģimenes locekļu skaits tuvojas 20.
