Esam iesoļojuši oktobrī. Palikuši vien trīs mēneši līdz gada izskaņai. Ik rītu aiz loga noraugos, kā lapas tuvējos kokos pamazām kļūst sārtas. Gaisa temperatūra vairs nesasniedz 20 grādus virs nulles.
Esam iesoļojuši oktobrī. Palikuši vien trīs mēneši līdz gada izskaņai. Ik rītu aiz loga noraugos, kā lapas tuvējos kokos pamazām kļūst sārtas. Gaisa temperatūra vairs nesasniedz 20 grādus virs nulles. Saule arvien retāk pamanās paspīdināt kādu stariņu caur pelēko mākoņu segu. Arī kalendāra lapas mums atklāj vien to pašu zināmo – ir iestājies rudens.
Kā jau katru gadu, ir žēl šķirties no saules un siltuma. Un man vienmēr ir licies, ka mēs, ziemeļnieki, esam tik apdalīti. Piemēram, dienvidu zemēs joprojām ir karsti, var sauļoties un peldēties uz nebēdu. Iespējams, tieši tādēļ cilvēki tur ir daudz atvērtāki, smaidīgāki nekā Latvijā. Ne velti arī pašmāju ļaudis pēdējā laikā atvaļinājumu izvēlējušies dalīt divās daļās. Pirmo izmanto vasarā un laiku pavada tepat Latvijā, bet otru – rudenī, lai saules un jūras peldes varētu baudīt kādā no siltajām zemēm (tikmēr Siguldā ierodas cilvēki no citām valstīm, lai priecātos par Latvijas skaisto rudeni).
Vai ir pamats gausties? Pieļauju, ka lielākajai daļai gan ir. Raugi, sākoties vēsajam laikam, vajadzēs jostu ciešāk savilkt, jo pastkastītēs tiks saņemti jauni rēķini par apkuri. Izskatās, ka arī inflācijas uzvaras gājiens nav piebremzējams un arvien vairāk vajadzēs atvēlēt ikdienas pārtikas groza tēriņiem.
Tomēr ir arī prieks. Rudenī var rast tik daudz un dažādu nodarbju. Kopā ar draugiem un bērniem iespējams doties pēc dabas veltēm mežā. Brīvā brīdī noteikti vajadzētu braukt uz Siguldu vai Līgatni, lai izbaudītu rudens zeltu. Beidzot atradīsies arī laiks kultūras pasākumiem, atkal būs iespēja baudīt teātra izrādes. Nepaies ne tik ilgs laiks, un ziemas prieku cienītāji sagaidīs balto sezonu.
Tikai vēl pāragri spriest par tās baltumu un noturību. Ticējumi vēsta – ja ap Miķeļiem līst, būs mīksta, silta ziema. Sestdien nelija. Vai tas nozīmētu, ka ziema būs barga?
