31. augusts bija termiņš, līdz kuram personas varēja iesniegt privatizācijas ierosinājumus, lai privatizētu valsts un pašvaldību īpašumus – nekustamo īpašumu, kapitālsabiedrības, kapitāla daļas vai citu mantu.
31. augusts bija termiņš, līdz kuram personas varēja iesniegt privatizācijas ierosinājumus, lai privatizētu valsts un pašvaldību īpašumus – nekustamo īpašumu, kapitālsabiedrības, kapitāla daļas vai citu mantu.
Augustā Bārbeles pašvaldība saņēma ierosinājumu privatizēt tās valdījumā esošo Rukšezeru. Savā īpašumā par samaksu šo teritoriju vēlējās iegūt bārbeliete Ināra Štendenberga.
Šis bija varen kutelīgs jautājums un izraisīja asas diskusijas divās padomes sēdēs, līdz beidzot vietvaras deputāti ārkārtas sēdē 31. augustā pieņēma lēmumu – nepakļaut privatizācijai Rukšezeru ar tam piegulošo zemi un Bārbeles pagasta Sēravota teritoriju. Balstoties uz šo lēmumu, pašvaldības deputāti nolēma sagatavot iesniedzējai atteikumu. Turklāt, kā paskaidroja Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājs Oskars Reķis, tas jādara likumā noteiktā kārtībā – četru mēnešu laikā –, jo ir jāsagatavo juridiski pamatota atbilde. Tāpat viņš minēja, ka šī objekta privatizācijai pieteikušās vairākas personas.
Gribu – privatizēju
Šādai rīcībai nepiekrita deputāti Ilgars Krauze un Aivars Valpēters. Ilgars Krauze deputātiem minēja Talsu piemēru, kur apkārtne ir bagāta ar krāšņiem ezeriem, bet neviens no tiem nav pakļauts privatizācijai. “Ja valstī viss risinātos pēc principa “es gribu un privatizēju”, tad jau Baltezers, Ķīšezers, Juglas ezers un pat Rīgas jūras līcis būtu nonākuši privātīpašnieku rokās. Uzskatu, ka ezeram, kurš ir viens no diviem dabiskajiem ezeriem Bauskas rajonā, jāpaliek pašvaldības īpašumā un jābūt pieejamam visiem iedzīvotājiem,” teic deputāts. Viņš norādīja arī uz faktu, ka ir veikta iedzīvotāju aptauja un savākts 260 parakstu pret šī īpašuma privatizāciju.
Tai klāt pievienota vides speciālista Ērika Klīva vēstule, kurā viņš lūdz ezera piekrastes joslu un pludmali atstāt kā pagasta zemi ar speciāliem noteikumiem tās izmantošanā un apsaimniekošanā, nepieļaujot privatizāciju. Speciālists norāda, ka Rukšezers ir unikāls karsta procesu veidojumu ezers, kurā atrodas mūsu valstī reti vērojama parādība – peldoša kūdras sala. “Ezera un tā piekrastes joslas nodošana privātīpašumā var radīt situāciju, ka ezers vairs nebūs brīvi pieejams lielākajai daļai sabiedrības – skolēnu grupām, mazturīgajiem cilvēkiem, pagasta iedzīvotājiem u. c.,” uzskata Ē. Klīvs.
Aivars Valpēters uzsver, ka šie fakti ir pietiekams arguments, lai atteiktu minētai personai privatizēt īpašumu. “Lai iesniedzēja iet uz tiesu un pierāda, ka mēs varējām viņai iedot privatizācijas tiesības,” spriež deputāts.
Smieklīga nomas maksa
Deputāti nebija mierā arī par iepriekšējos gados pieņemto pašvaldības lēmumu tādu objektu iznomāt uz 30 gadiem par 20 latiem gadā. “Tāda ņirgāšanās savā ziņā,” teic I. Krauze.
Kā “Bauskas Dzīve” noskaidroja Tieslietu ministrijā, neviens no Bauskas rajona ezeriem nav iekļauts publisko ezeru sarakstā. Jāmin, ka publiskie ezeri ir tādi, ap kuriem noteikta aizsargjosla, kurai jābūt publiski pieejamai. Pārējie ezeri var nebūt publiski pieejami. Līdzīgs statuss ir arī upēm. Likums pašvaldībai neliedz ar saviem ezeriem rīkoties pēc pašas ieskatiem, protams, ņemot vērā vides aizsardzības prasības. Kopumā valstī, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datiem, ir 3340 ezeru. Valsts iestādēs “Bauskas Dzīvei” gan neizdevās noskaidrot, cik no tiem privatizēti.
Bārbelietis, kurš vēlējās palikt anonīms, uzskata –, ja pašvaldība vēlas kādu īpašumu atdot, lai rīko izsoli. Ja cena ir pienācīga, lai pārdod. Tādējādi jau tā plānajā vietvaras maciņā ieplūstu prāvi līdzekļi, kurus varētu atvēlēt pagasta ļaužu dzīves apstākļu uzlabošanai.
