Vecsaules pagasta «Kārēs» saimnieko Edgars Krišjānis. Jauns zemnieks, kurš rūpīgi rēķina saimniecības ieņēmumus un izdevumus.
Vecsaules pagasta «Kārēs» saimnieko Edgars Krišjānis.
Jauns zemnieks, kurš rūpīgi rēķina saimniecības ieņēmumus un izdevumus.
Šogad viņš kļuvis par Bauskas lauksaimniecības konsultāciju biroja klientu grāmatvedības uzskaitē. Edgara specializācija ir cūkkopība, un par šo tematu raisījās sarunas ar «Bauskas Dzīvi». Skaidrības labad jāteic, ka līdzās «Kārēm» atrodas zemtura mātes Annas Krišjānes saimniecība «Līvi», un augkopībā apvienoti triju ģimeņu spēki. Strādā vecāki un brāļu ģimenes.
Tev ir savi uzskati par cūkkopības pašreizējo attīstību un par to, kā vajadzētu strādāt. Domāju, ka lasītājiem būs interesanti uzklausīt tavus praktiķa un zināmā mērā arī teorētiķa secinājumus.
– Visizplatītākais paņēmiens, pēc kura joprojām strādā mazākie cūku audzētāji, ir «sentēvu metodes». Proti, baro dzīvniekus ar vārītiem kartupeļiem, bietēm, plaucētiem miltiem. Barību sagatavojot, patērē daudz laika un arī energoresursu. Tā strādājot, cūku pārdošanai var nobarot astoņu līdz deviņu mēnešu laikā. Pašizmaksa tad pārsniedz septiņdesmit un pat vairāk latu. Var jautāt – kāpēc tā? Dzīvnieks saņem nesabalansētu barību, tiek pārtērēta barība, īpaši milti. Ja cūka aug ilgāk par sešiem mēnešiem, tad veidojas sliktākas kvalitātes gaļa.
«Kārēs» strādā ar mūsdienīgām metodēm. Raksturo, lūdzu, tās!
– Esmu pārliecinājies, ka, pārkārtojot tehnoloģiju, izmantojot sauso barību un iegādājoties barotnes, «nopirku» arī laiku. Agrāk no rīta un vakarā man bija vajadzīgas divas stundas, lai dzīvniekus pabarotu, tagad pietiek ar piecpadsmit minūtēm. Izdevies ekonomēt trīs stundas un trīsdesmit minūtes. Vienlaikus samazinās arī barības patēriņš, vienas cūkas nobarošanai vidēji iztērēju trīssimt kilogramu graudu, agrāk – piecsimt. Ar šādu barošanu uzlabojas gaļas kvalitāte. Pašlaik audzēju ‘Latvijas baltās’ un ‘Landrases’ krustojuma cūkas. Šogad paredzēts Ulbrokā iegādāties kompānijas «Sigers» vaislas dzīvniekus. Tā ir ģenētiski uzlabota šķirne, ātraudzīga, labāk izmanto barību.
Tavā saimniecībā novērtē arī barības piedevas.
– Tas ir svarīgs elements. Neesmu vīlies Holandes firmas produktā «Koudijs». Barības jaukšanu un cūku ēdināšanu nevienam citam neuzticu. Izmantojam pašu saimniecībā izaudzētus graudus, zirņus, ko samaļam tuvējās dzirnavās.
Tu esi cītīgi rēķinājis cūkgaļas ražošanas pašizmaksu. Atklāj savus apsvērumus par šī rādītāja samazināšanu.
– Pati zemākā pašizmaksa varētu būt piecdesmit divi lati vienas cūkas izaudzēšanai. Astoņu latu ekonomiju iespējams gūt, audzējot specializētās gaļas līnijas cūkas, kurām ir liesa gaļa. Latvijā un arī manā saimniecībā vidējais rādītājs pašlaik ir sešdesmit latu. Pierēķinot peļņas daļu, jo ir taču arī jāpelna, veterināros, transporta, kautuves un vēl citus pakalpojumus, gaļas cena kilogramā nedrīkstētu būt zemāka par vienu latu un pieciem santīmiem.
Tev ir savs plāns par cūkkopības attīstīšanu, gandrīz pieckāršojot ganāmpulku.
– Viss it kā būtu pārdomāts, bet palieku piesardzīgs, jo banku procenti joprojām ir neizdevīgi. Nevaru droši plānot nākotni, jo cenas ir svārstīgas. Ja realizētu savu ieceri, tad viens pats spētu apkopt tūkstoš cūku. Tāda projekta īstenošanai vajag četrdesmit tūkstoš latu. Pagaidām baidos riskēt ar tādu summu.
Latvijā atkal aktualizējies jautājums par cūkgaļas tirgus aizsardzību. Eiropas Savienība izvirza savas prasības, un Latvijas valdība gatava ar abpusēji izdevīgiem noteikumiem liberalizēt tirgus aizsardzību.
– Pēc pašreizējās informācijas vēl nav skaidrs, kā tas notiks. Tirgus aizsardzība vajadzīga. Cūkkopībai kritiskos pagājušā gada mēnešos viszemākā cena bija piecdesmit četri lati par cūku. Tātad – seši lati zem vidējās pašizmaksas. Pievienotās vērtības nodokļa maksātājus, galvenokārt lielos audzētājus, glāba subsīdijas – astoņi lati par gaļai izaudzēto cūku. Par tirgus aizsardzību jācīnās!
Edgars Krišjānis dzimis un izaudzis Vecsaules pagastā.
1987. gadā beidzis Mālpils tehnikumu un ieguvis celtniecības tehniķa diplomu.
Paša spēkiem būvējis māju un ražošanas ēkas. Vasarās arī strādā celtniecībā.
Lauksaimniecības zinības apguvis, piedaloties semināros un dažādās mācībās, kā arī pašizglītojoties.
Darbojas Bauskas rajona konsultāciju dienesta izveidotajā cūkkopības interešu grupā.
