Pašvaldība ļoti atbalsta vietējās kultūras aktivitātes. Vairākām amatierkopām nav līdzinieku rajonā.
Pašvaldība ļoti atbalsta vietējās kultūras aktivitātes. Vairākām amatierkopām nav līdzinieku rajonā
Kad skaistajā Rundāles pilī ir svinības svešiem bagātniekiem, uguņošanas dzirkstis atspīd rundāliešu logos. Taču viņi nedzīvo šīs gaismas ēnā un rada savējo.
Iezīmē pagasta vārdu
Desmit amatieru un interešu kopās iesaistīti ap 400 dalībnieku – vietējo ļaužu mazuļi, skolēni, pieaugušie, arī pāri pusmūža gadiem. Tāpēc vakaros bieži ir gaiši logi Pilsrundāles vidusskolas zālē, kur notiek mēģinājumi, koncerti un izrādes.
Turklāt rundāliešiem ir daži tādi kolektīvi, kuriem līdzinieku mūsu rajonā nav. Viens no tiem ir jauniešu teātra studija “Savējie”. Pedagoģe un režisore Lilita Lauskiniece to nodibināja 1995. gada decembrī. Šī radošā grupa padarījusi atpazīstamu Rundāles pagasta vārdu ne tikai Latvijā vien. Krievijas reģionālajā teātru festivālā “Melpomenes draugi” Maskavas apgabala Čehovā 2006. gada martā iestudējums “Ezera meitas” ieguva balvu par labāko kustību izrādi, režisora darbu, scenogrāfiju, tērpiem. Piedalīšanās festivālos un līdzīgi domājošo nometnēs trupai “Savējie” ir kļuvusi ierasta. No 1996. gada līdz 2007. gadam iestudētas sešas izrādes, sagatavoti vairāki uzvedumi un dzejas kompozīcijas.
Rundālē ir arī pieaugušo amatierteātris, kurā pašlaik darbojas 11 cilvēku un top šīs sezonas iestudējums – R.Brieža luga “Lielās paslēpes”.
Nejusties vientuļām
Tautas dejas dejo skolēni. Vidējās paaudzes dejotāju grupu nav izdevies atjaunot, jo pāros vajadzīgie vīri strādā vai nu Rīgā, vai aizbraukuši uz Īriju, vai arī miruši, bez ironijas skaidro pagasta kultūras darba speciāliste Lilita Lauskiniece. Tā pirms trim gadiem radusies Eiropas deju grupa “Magnolijas”.
“Eiropas deju priekšrocība ir tā, ka varam iztikt bez vīriešiem, taču tas neizslēdz viņu piedalīšanos. Šīs dejas ļauj dzīvesbiedrus pārdzīvojušām sievietēm nejusties vientuļām sarīkojumos – viņas iziet uz skatuves un saņem aplausus,” stāsta Lilita Lauskiniece.
Kopš dibināšanas “Magnolijās” ir Rudīte Gustiņa: “Sākām astoņas, tagad esam 18, mēģinām reizi nedēļā. Dejas piemeklē mūsu vadītāja Aiga Vangale. Vasarā ir ne mazums līdzīgu kopu, ar kurām tad tiekamies festivālā. Vismaz reizi mēnesī mums ir kāda uzstāšanās.”
Aiga Vangale atzīst: “Strādāt ar šīm dāmām man ļoti patīk, paklausīgas kā bērni. Vingrinoties organisms pielāgojas slodzei. Kustības ir plastiskas, vijīgas, tikpat kā veselības vingrošanā. Uzlabojas stāja un veselība, viņas sāk sekot līdzi savam izskatam, radinās turēt galvu paceltu, vairojas dzīvesprieks.”
No Aigas uzzinu, ka Eiropas senioru deju kustība sākusies Vācijā pēckara gados. Tā apvieno cienījama vecuma dejotājus, kuri vēlas izpildīt Eiropas tautu dejas īpašā pārlikumā atbilstīgi savām fiziskajām iespējām. Ir vienots repertuārs, ko apgūstot seniori no dažādām valstīm tiekoties var sadejoties gan vācu un skandināvu, gan grieķu un itāliešu ritmos.
Skaisti novecot
“Priecājos par mūsu gleznošanas studiju. Ne visi grib un var kāpt uz skatuves. Zīmējot un gleznojot izveidojusies dažāda vecuma domubiedru grupa, kuri piedzīvo atklāsmi nenojaustam talantam. Biju iedomājusies, ka gleznošanas studija būtu vieta, kur man un draugiem skaisti novecot,” smejas Lilita Lauskiniece. Viņai gleznošanas nodarbībām laika vairs neesot, bet dalībnieku skaits kļūst lielāks ar katru gadu.
Nodarbības zīmēšanā, gleznošanā svētdienās notiek Ikertu ģimenes viesu namā “Baltā māja”. Tās vada Mākslas akadēmijas absolvente, restauratore un pedagoģe Laura Ikerte.
“Cenšos dot paveicamus uzdevumus, kas sniedz patīkamu rezultātu un veicina vēlmi turpināt. Darbi ir pārsteidzoši interesanti gan man, gan pašam autoram. Īpaši jauki, ka paši cilvēki nonāk līdz jautājumiem par zīmēšanas tehniku un vēlas mācīties to darīt pareizi,” stāsta Laura Ikerte.
Pēdējā laika darba rezultātu varēja vērtēt 18. novembrī atklātajā izstādē, kur bija izlikts 51 ierāmēts darbs.
Uz paklāja mazulīši
Ar interesantu piedāvājumu Rundālē atgriezusies Pilsrundāles absolvente Marita Rence. Viņa vada jauno vecāku skoliņu, kurā iemāca darboties ar bērnu, masēt, trenēt, lai sekmētu attīstību līdz bērnudārza gaitām. Pagastā ir ap 60 bērniņu līdz trīs gadu vecumam, un tas liek cerēt, ka arvien vairāk vecāku ar atvasēm pievienosies Maritas vadītajai grupai.
Sākta sadarbība ar sabiedrisko organizāciju “Māmiņu klubs”, kas gatavo raidījumus TV 3. Marita Rence stāsta, ka ar rotaļu mazam bērnam palīdz attīstīt redzi, dzirdi, kustību.
“Rundālē jūtos kā mājās, pašvaldība manam darbam nodrošina visu, jauka, gaiša zāle, paklājs, uz kura darboties. esmu ļoti pateicīga. Gribu to attaisnot un nemitīgi mācos. Studēju augstskolā, lai apgūtu pirmsskolas pedagoģei vajadzīgās zināšanas, bet speciāli darbam ar mazuļiem papildinos Lāsmas Baštikas vadītajā kristīgajā bēbīšu skoliņā,” tā Marita.
Vienā ritmā
Septiņus gadus Rundālē ir līnijdeju grupa. To vada Silvija Pavlova. Rei zi nedēļā uz mēģinājumiem pulcējas ļaudis, kuri var izkustēties mūzikas ritmos, tas trenē kustību koordināciju, līdzsvaru. Līnijdejas nav tikai kantrimūzika, tur ir dažādi stili, stāsta dejotāja Elita Augstkalne. Tāpat kā Eiropas dejās nav vajadzīgs pāris, toties, tiekoties ar citiem līnijdejotājiem, bauda iekļauties vienā dejas solī un ritmā.
“Mēs neesam atlikums no kora,” saka vokālā ansambļa dalībniece Jeļena Šteinarte. Ansamblis darbojas otro sezonu, sākumā bija sešas, taču nu ir četras dziedātājas, katra dzied savu balsi. “Visas esam soprāni, taču piemērojamies arī altu partijām,” stāsta Jeļena Šteinarte. Ansambļa vadītāja Andra Strelčune sameklēta Elejā, un pašvaldība atvēl līdzekļus transportam.
Meklē fanātiķus
Rundāles pašvaldība ļoti atbalsta kultūras aktivitātes, apgalvo Lilita Lauskiniece. Budžetā 2008. gadam kultūrai atvēlēti Ls 40 541. Vienmēr ir nodrošināts transports izbraukumiem, tiek gādāti tērpi. Deputāti izskata un atbalsta kolektīvu vadītāju iesniegtās tāmes. Pašvaldības izmantotajā ēkā ir iekārtota zāle ar spoguļsienu, kurā notiek dažādas nodarbības.
Ir arī zaudējumi – pagastā bija labs sieviešu koris, kura vairs nav, folkloras kopa “Taka” arī pagātnē. Dziedātāji būtu, bet nav vadītāju. Ar naudu vien nepietiek. Vajadzīgi fanātiski profesionāļi, kuri gatavi ne tikai strādāt, bet savā ziņā ziedoties šim darbam, tikai tad šis prieks uzzied kā puķe, atzīst Lilita Lauskiniece.
***
uzziņai
Rundāles pagasta amatierkopas:
Senioru deju kopa “Magnolijas”, vadītāja Aiga Vangale, mēģinājumi otrdienās.
Vokālais ansamblis, vadītāja Andra Strelčune, mēģinājumi otrdienās.
Bērnu baleta studija, vadītāja Agnese Bordjunova, mēģinājumi pirmdienās un piektdienās.
Amatierteātris, vadītāja Lilita Lauskiniece, mēģinājumi trešdienās.
Jauniešu teātra studija “Savējie”, vadītāja Lilita Lauskiniece, mēģinājumi otrdienās un trešdienās.
Interešu grupas:
gleznošana, vada Laura Ikerte, nodarbības svētdienās.
Mazuļu skoliņa “Riekstulītis”, vada Marita Rence.
Breika dejotāji, vadītāja Maija Tjurapina, nodarbības sestdienās.
kalanētika – vada Valentīna Kuzņecova. Nodarbības piektdienās.
