Manās darba gaitās trīs gadi ir saistīti ar Rundāles pils muzeju, un šis neilgais laiks visu mūžu paliek sirds stūrītī. Kaut arī apritējuši divi gadu desmiti, kopš neesmu vairs muzeja darbiniece, dzirdot vārdu «Rundāle», allaž uzmanība saasinās un ieklausos vai skatos vērīgāk. Ir taču gluži citādāks redzējums, kad esi bijis tieši piederīgs muzejam.
Apceres un emocionāls pastiprinājums bija jāizjūt Rundāles svētku dienās, kas, manuprāt, noslēdzās tikai 1. jūnijā ar Latvijas Televīzijas raidījumu, veltītu pils restaurācijas finālam. Stundu ilgajā sižetā lieliski bija savērpta šodiena ar 50 gadu ilgo pils atjaunotnes gaitu. Droši vien katrs to izjūt citādāk, taču mani skāra kas pārlaicīgs. Jā, viņi, kuri sāka, kad pils bija grausts un senā godība tajā bija tikai jaušama, nosirmojuši, taču izturējuši un laimīgi ieraudzījuši atdzīvināto skaistumu. Citi, lai viņiem klusa piemiņa, skata to no debesu augstumiem. Var atrast daudz vārdu pusgadsimtu ilgajam, pacietīgajam darbam, bet man visspilgtākais šķiet kādas apmeklētājas sacītais: «Rundālē taču ir kā Versaļā.» Piebildīšu, ka šo vārdu autore ik vasaru apmeklē Parīzi, tur viņai ir savas mīļas vietas, kur smelt gaišumu, tādēļ salīdzinājums nav nejaušs.
Patiesībā Rundāle ir Versaļa miniatūrā, varbūt arī tādēļ tik aicinoša un pievilcīga daudzajiem viesiem. Pils ansamblis, veselums ar milzum daudz detaļām, savā valodā uzrunā jebkuru apmeklētāju. Varam lepoties, ka Latvijā ir šāda vieta. Līdzās mākslas vērtībām jau daudzus gadus uz pils jumta iedzīvojies stārķu pāris, šeit ligzdo daudz bezdelīgu, tas ir īpašs, dabas dots dzīvīgums.
Kavējoties atmiņu stundās, kurās bija aicināti piedalīties tagadējie un muzeja bijušie darbinieki, svētku vakara norisē izjutu tikšanās prieku un dziļu sirsnību. Liels jo liels tencinājums visiem organizatoriem un muzeja saimei par tik plaši veidoto programmu, uzmanības apliecinājumiem un detalizēto ieskatu pils atjaunotnes ritumā! Nesaukšu nevienu vārdā, jo katram ir sava daļa, pošoties īpašajām svinībām. Es un daudzi citi atcerei no 2014. gada 24. maija glabās nozīmīti, uz kuras latīnisks uzraksts, kas lasāms hercoga bibliotēkas griestu gleznojumā un latviski tulkojams «Darbu uzvarā nejūt». Droši vien tā šķiet pils apmeklētājiem, nevis tiem, kuri muzejā ir strādājuši un turpina strādāt. Lai visiem Rundāles pilij piederīgajiem radošs gars, veiksme un izturība viņu sūtībā uzturēt un kopt izcilo baroka ansambli!
