Saraksta 1. numurs – Aivars Okmanis.
1. Labklājību var vairot darba vietas un uzņēmējdarbība. Kādas investīcijas novadam varētu piesaistīt, kā atbalstīsit uzņēmējdarbību?
– Rundāles novads izsenis ir bijis lauksaimniecības novads, šeit saimnieko mūsu pašu cilvēki. Tūrisms, pakalpojumi un lauksaimniecība ir galvenie novada ekonomikas pamatakmeņi.
Atbalsts uzņēmējiem jau tagad ir pieejams gan no valsts, gan no pašvaldības, svarīgi ir atrast un motivēt uzņēmīgos cilvēkus to izmantot. Katrs nevar būt uzņēmējs, tas arī ir skaidrs, tāpēc liela loma ir kvalitatīvai uz atbildību un radošumu orientētai izglītībai, tāpēc pašvaldība nemitīgi investē tās attīstībā.
Uzņēmējiem ir būtiska arī sakārtota infrastruktūra – vide, ceļi un pieejamas komunikācijas, kas ir vēl viens no pašvaldības darbības virzieniem.
Novadā turpinās darboties Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs, nodrošinot visas nepieciešamās konsultācijas un palīdzību novada uzņēmējiem, kā arī novada Uzņēmēju konsultatīvā padome.
Rundāles novada jaunajiem uzņēmējiem jau ir pieejams līdzfinansējums līdz pat sešiem tūkstošiem eiro uzņēmējdarbības sākšanai un attīstībai. Lēmums par nolikuma «Īsteno savu ideju Rundālē!» apstiprināšanu pieņemts 27. aprīlī Rundāles novada domes sēdē. Līdzfinansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt aktīvas ekonomiskās vides veidošanu Rundāles novadā.
2. Kāds ir jūsu redzējums novada izglītības iestāžu efektīvai darbībai situācijā, kad laukos samazinās iedzīvotāju un skolēnu skaits?
– Dotais modelis ir piemērots esošajai situācijai, nodrošinot pirmskolas izglītību tuvāk bērnu dzīvesvietai, kā arī visus izglītības līmeņus līdz pat augstskolai novada teritorijā.
Pašlaik Svitenes un Bērsteles skolā ir tikai pirmsskolas grupas, lai gan ir saglabāta bāze, lai nodrošinātu arī sākumskolas izglītību līdz pat sestajai klasei. Ja ir bērni, kuri vēlas mācīties šajās izglītības iestādēs pilnās neapvienotās klasēs, mēs to varam nodrošināt. Esam gatavi konkrētajai situācijai un spējīgi rīkoties atbilstīgi iedzīvotāju vēlmēm.
Ņemot vērā dzimušo bērnu skaitu, līdz 2022. gadam skolēnu būs pietiekami visās mūsu izglītības ie-stādēs, ieskaitot vidusskolas klases.
Tā kā valsts politika pašlaik ir vērsta uz to, lai bērni ar speciālām vajadzībām tiek vairāk integrēti sabiedrībā, tad turpmāko gadu laikā mēs vērtēsim speciālās pirmsskolas izglītības iestādes «Saulespuķe» pastāvēšanu, vai šo iestādi uzturēt kā speciālo izglītības iestādi vai tomēr pārveidot par vispārējo pirmsskolas mācību iestādi, kur tiek pieņemti bērni arī ar īpašām vajadzībām.
Pašvaldība turpina sekot līdzi Saulaines skolas darbībai un attīstības scenārijiem. Nepieciešamības gadījumā un savu iespēju robežās esam gatavi iejaukties, lai varētu nodrošināt arī šīs mācību iestādes pastāvēšanu.
3. Kā plānojat uzturēt un nākamajām paaudzēm saglabāt Svitenes muižu?
– Tāpat kā līdz šim Svitenes muižā tiks nodrošināta Mākslas skolas darbība. Tiek gatavoti dažādi projektu pieteikumi muižas telpu labiekārtošanai un attīstībai, esam atvērti arī investīciju piedāvājumiem.
Tomēr, lai runātu par «nopietnu» Svitenes muižas kompleksa attīstību, būtisks jautājums ir sakārtota infrastruktūra, respektīvi, ceļš Pilsrundāle–Svitene. Tiklīdz tiks asfaltēts minētais ceļa posms, būs iespējams runāt arī par tūrisma pakalpojumu sniegšanu pilī, izstāžu organizēšanu un tamlīdzīgām lietām. Ideju pils iedzīvināšanai ir daudz, un tās ir dažādas. Viena no iecerēm, kas virmo gaisā, – karikatūras muzeja izveide, jo, kā zināms, Svitenē ir dzimis slavenais karikatūrists Uģis Mežavilks.
2018. gadā mēs sāksim darbu pie jaunās novada attīstības pro-grammas, paredzot arī konkrētas darbības un uzdevumus saistībā ar Svitenes muižu. Līdzekļi tiks meklēti dažādās programmās, piesaistot fondu finansējumu.
4. Novadā ir vairākas privatizētas pussabrukušas muižas,piemēram, Kaucminde, Born-sminde. Ko šī sasaukuma laikā darīsit, lai veicinātu to atjaunošanu un vides sakārtošanu?
– Esam noslēguši līgumu ar Kaucmindes pils attīstības biedrību par sadarbību, esam snieguši atbalstu jau diviem biedrības izstrādātajiem projektu pieteikumiem. Arī Bornsmindei ir mainījies īpašnieks, līdz ar to ir cerības, ka attīstība varētu notikt. Esam pretimnākoši un atvērti labu ideju realizācijai.
5. Arvien aktuālāka var kļūt tā dēvētā jaunā novadu reforma, kura varētu vainagoties ar 29 novadu vai apriņķu izveidošanu. Kādas redzat iespējas apvienoties vienā administratīvajā teritorijā pašreizējiem četriem mūspuses novadiem?
– Jautājums par apvienošanos vienā administratīvajā teritorijā pašlaik nav politiskajā dienas kārtībā, runa ir tikai par sadarbības teritorijām. Sadarbību nevajadzētu veidot māk-slīgi, tai ir jāveidojas atbilstīgi katras pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Un tā tas pašlaik arī notiek, piemēram, ļoti labi dažādās jomās savstarpēji sadarbojas visas bijušā Bauskas rajona teritorijas – tūrisms, izglītība, būvvaldes funkcija, kultūra un sports. Sadarbība dažādās jomās notiek arī ar citām Zemgales un Latvijas pašvaldībām. Gribu uzsvērt, ka jautājums nebūt nav par vienotas administratīvās teritorijas izveidošanu, kā to pašlaik ir uztvēruši un sapratuši mediji, bet gan brīvprātīgu sadarbības teritoriju izveidi.
