Pirmo krāsoto olu, kā vēsta leģenda, Marija Magdalēna pasniedza Romas imperatoram Tibērijam kā Kristus atdzimšanas simbolu.
Pirmo krāsoto olu, kā vēsta leģenda, Marija Magdalēna pasniedza Romas imperatoram Tibērijam kā Kristus atdzimšanas simbolu. Pirmkristiešu krāsotās olas bijušas sarkanas. Šī krāsa norādīja uz Kristus asinīm.
Gribēja uzrakstīt kursa darbu
Jeļena Forsta atceras, ka Lieldienu olu apgleznošanu sākusi agrā bērnībā. Viņa augusi reliģiozā ģimenē. Vecāki stingri ievērojuši visus pareizticīgo rituālus, regulāri apmeklējuši baznīcu. Jeļenas agrīnajās atmiņās Lieldienas saistītas ar kristietības tradīciju ievērošanu.
Mācoties Sanktpēterburgas (toreiz – Ļeņingradas) Mākslas institūtā, Jeļena klusībā ilgojusies uzrakstīt kursa darbu par olu apgleznošanas tradīcijām. Taču astoņdesmito gadu sākumā šī tēma nevarētu tikt uztverta kā pietiekami nopietna un negūtu atbalstu.
Lieldienu simbols juveliermākslā
Lieldienu tradīcijā, sākot ar pirmo kristiešu laikiem, ola pakāpeniski ieguva dzīvības simbola vietu. Arī mākslinieki sāka pievērsties Lieldienu olu apgleznošanai, to brīvi interpretējot. Vienīgi pareizticīgo konfesijā pastāvēja stingri kanoni. Gleznojumi uz olām pārstāv lietišķās mākslas noteiktu veidu gan Eiropā, gan Krievijā.
Olu apgleznošanas improvizācija kulmināciju sasniedza 19. gadsimtā Krievijā – juvelierdizainera Karla Faberžē darbnīcā. Faberžē izsmalcinātajai dizaina firmai ražotnes darbojas Francijā, Šveicē, Amerikā, Vācijā. Uzvārds «Faberžē» kļuvis par sinonīmu ekskluzivitātei. Padomju laika mākslas enciklopēdijās šīs firmas dibinātāja vārdu nevar atrast, jo sākotnēji Karla Faberžē klienti bija cariskā ģimene, krievu aristokrāti un citu Eiropas galmu pārstāvji.
Porcelāns atzīts par vispiemērotāko
Māksliniece turpina attīstīt pareizticīgo tradīciju šajā lietišķās mākslas virzienā.
Vistas vai paipalas vārīta ola, protams, nevar kļūt par mākslas objektu. Tieši tāpēc gleznošanai izmanto koka, keramikas un porcelāna olas. Jeļena Forsta šogad glezno tikai uz porcelāna. Speciāli tiek atlieta ideālā olas forma, kuras dekoram izmanto divu veidu tehniku – dekolu (uz papīra uzzīmētu ornamentu vai sižetu ar īpašu tehnoloģiju «pārnesot» uz olas virsmas) un gleznošanu ar keramikas aukstajām krāsām. Sākumā Jeļena ģipsī atlietajām olu formām veidojusi dekoru stuka tehnikā. Visi, kuri apmeklējuši Rundāli, droši vien sapratuši, kas ir stuka tehnika – tajā darināti reljefie veidojumi Baltajā zālē, Zelta zālē, Rožu istabā.
Māksliniece olu apgleznošanā izmēģinājusi dažādus stilus. Jeļenai, kura aizrāvusies ar 18. gadsimta visām mākslinieciskajām izpausmēm, vislabāk patīk apgleznot Lieldienu olas ar baroka laika dekoru. Viņas vismīļākais darbs ir porcelāna oliņu sērija ar rožu viju klasisko ornamentu, kas ļoti tuvs Rundāles pils interjeru dekoram.
Plaukti lūst no plastmasas pārpilnības
Šopavasar, piedāvājot savus darbus mākslas tirgum, Jeļena jūtas apmulsusi: «Man sāp sirds, redzot, ka visi Rīgas veikali pārpildīti ar plastmasas un polivinīlhlorīda kliedzoši spilgtajām olām. Izstrādājumi nemaz nav tik lēti, taču ļoti primitīvi. Es zinu, ka cilvēkiem vislabāk patīk Lieldienu «mīlīgā» simbolika – zaķīši, cālīši, pūpolīši. Porcelāna olu vienu sēriju pati apgleznoju ar šiem motīviem – man nav nekādu iebildumu pret pircēju izvēli. Man šķiet, ka firmas «Duni» un līdzīgu ražotņu piedāvājumi neatbilst mūsu mentalitātei.»
«Kinder Surprise» ola – atdarinājums
Karla Faberžē firma, kura pēc 1917. gada revolūcijas turpināja darboties Eiropā, lielā mērā veicināja Krievijas un Eiropas juvelierdizaina un dažādu ekskluzīvu lietišķās mākslas virzienu saplūšanu. Radās stils, kas atrodas ārpus nacionālo izpausmju robežām. Lai cik dīvaini šķistu, taču «Kinder Surprise» oliņu izgudrotāji nav bijuši novatori, bet kopētāji. Jau pagājušā gadsimta beigās Faberžē darbnīca laida klajā atsevišķus, izmeklētus Lieldienu suvenīrus, piemēram, olu, kuras iekšpusē atrodama ķeizara kronēšanas karietīte. Grāmatā, ko Rundāles pils muzeja bibliotēka saņēmusi kā dāvinājumu, atrodami arī citi līdzīgi risinājumi.
