Pils muzeja un pils restaurācijas 30 gadu jubilejas sarīkojumā Rundālē piektdien, 24. maijā, pulcējās ap 200 viesu.
Pils muzeja un pils restaurācijas 30 gadu jubilejas sarīkojumā Rundālē piektdien, 24. maijā, pulcējās ap 200 viesu.
Ieradušies bija muzeja kādreizējie darbinieki, restauratori, prominences, kultūras ministre Kārina Pētersone, arī bijušie kultūras ministri un šīs ministrijas darbinieki.
Viesi piedalījās vīnogulāju stādīšanā pie pils parka pergolām. Daļu no dēstiem pilij dāvāja bijušais baušķenieks, tagad Latvijas Vīnkopju un vīndaru kluba prezidents Gvido Dobelis. «Pēc diviem trim gadiem pergolas būs pilnībā nosegtas ar vīnstīgām. No iestādītajām vīnogām iespējams pagatavot arī vīnu. No ‘Zilgas’ varētu tapt labs sarkanais vīns, bet šķirne ‘Skujiņš 675’ piemērota sausā gaišā vīna gatavošanai,» «Bauskas Dzīvei» stāstīja G. Dobelis.
Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis atzina, ka rajona Padome patiesi lepojas ar šo ievērojamo muzeju: «Negribētu, lai šis objekts, rīkojot te, piemēram, alus festivālus, pārvērstos par lētas komercijas vietu. Te ir tik daudz vērtību, ka, lēni un pamatīgi tās aplūkojot, iespējams gūt lielisku mākslas baudījumu.» A. Okmanis arī teica, ka, tiekoties ar augstām amatpersonām, netiek aizmirsts atgādināt par investīciju nepieciešamību Rundālei.
Jubilejas svinību galvenais notikums bija jauniekārtotā izstāde «Rundāles pils restaurācijas 30 gadi». To atklāja un uzrunu teica kultūras ministre Kārina Pētersone un pils muzeja direktors Imants Lancmanis.
Izstādes atklāšanā tika uzsvērts, ka Rundāles pils atjaunošanas gaita bija lieliska skola restaurācijas darbam kopumā visā Latvijā, jo līdz šim mūsu valstī nekas tik vērienīgs šajā jomā nebija veikts. Ekspozīcija izkārtota septiņās telpās. Par restaurācijas darbu gaitu stāsta ap 1000 fotogrāfiju. Skatītājs var izsekot arī restaurācijas darbu procesam.
«Bauskas Dzīve» svinību laikā uzrunāja Vladimiru Kaupužu, bijušo Latvijas PSR Kultūras ministru. Tieši viņa laikā aizsākās pils restaurācijas darbi, tika nodibināts muzejs Rundālē. «Tas nebija tik vienkārši,» atzīst bijušais ministrs. «Pirms restaurācijas darbu uzsākšanas vajadzēja no pils izvākt tās iemītniekus. Nācās būvēt skolas ēku, dzīvojamo māju, katlumāju.
Pils teritorijā atradās brāļu kapi. Vajadzēja risināt jautājumu par kritušo karavīru pārapbedīšanu. Toreiz republikā nebija vajadzīgo speciālistu, trūka metodoloģijas, kā strādāt šādos objektos. Tāpēc visvairāk jāpateicas entuziastam, Rundāles pils muzeja restaurācijas darbu aizsācējam Laimonim Liepam. Viņam ir divi milzīgi nopelni: pirmkārt, viņš aizsāka šo darbu un, otrkārt, izvēlējās sev talantīgu un lielisku pēcteci Imantu Lancmani. Šodien brīnos, cik milzum daudz ir paveikts 30 gados,» ar gandarījumu secināja V. Kaupužs.
Pils muzeja ilggadējiem darbiniekiem tika pasniegtas piemiņas nozīmītes ar pils simboliku. Viesiem spēlēja Mazās ģildes salonmūzikas ansamblis no Rīgas. Mākslinieki speciāli šim pasākumam bija sagatavojuši klasiskās mūzikas programmu.
***
FAKTI
Rundāles pils restaurācijai 30 gados iztērēti:
1972. – 1991. gadā – 6726037 padomju rubļi,
1992. gadā – 1441 Latvijas rublis,
1993. – 2001. gadā – 445729 lati.
