Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pērn rīkotā pētījumā «Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte» secināts, ka Zemgales pašvaldību, tai skaitā Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novada, sadarbība ar ārvalstīm atbilst Latvijas valsts ārpolitikas nostādnēm.
Paradiplomātija – jauna prakse
Pētījumā sevišķa uzmanība pievērsta Latvijas pašvaldību attiecībām ar Krievijas aktivitātēm un federācijas subjektiem reģionos. Kā secina pētnieki, pašvaldību ārējās attiecības līdz šim ir bijis maz pētīts temats. Vienlaikus pašvaldību ārējās attiecības jeb paradiplomātija ir kļuvusi par aktuālu praksi lielā daļā pasaules valstu. Pašvaldības, līdzīgi kā virkne nacionālā līmeņa valsts institūciju, arvien aktīvāk iesaistās darbībās ārpus valsts robežām. Šādas tendences skaidrojamas ar starptautiskā līmenī risināmo jautājumu daudzuma palielināšanās un atvieglotām ārējās sadarbības iespējām.
Ārējās sadarbības projekti ir savstarpējās vizītes, kur gan no Latvijas puses visbiežāk uz ārzemēm dodas novadu administrācijas pārstāvji, kultūras notikumu rīkošana un uzņēmēju pieredzes apmaiņa, kā arī nevalstisko organizāciju projekti.
Latvijas novadu un pilsētu pašvaldību paradiplomātijai ir konservatīvs raksturs – sadarbība tiek veidota ar jau zināmiem partneriem pārbaudītās sadarbības jomās. Konservatīvisms skaidrojams gan ar informācijas pieejamību, gan resursiem, kuru ierobežotība motivē pašvaldības ieguldīt drošos sadarbības virzienos, nevis jaunos un nezināmos.
Zemgalē maz
Zemgales pašvaldību pētniece Agita Briča «Bauskas Dzīvei» apliecina, ka sadarbība ar Krieviju reģionā ir minimāla – to piekopj Jelgavas un Jēkabpils pilsēta ar sadraudzības pilsētām kultūras pasākumos un kopējās izstādēs.
A. Briča atzīst – pētnieki nav saņēmuši tik detalizētas atbildes, lai veidotu fundamentālus secinājumus, tāpēc šis uzskatāms par pilotprojektu un detalizēta reģionu izpēte jāturpina. No 119 uzrunātajām pašvaldībām pētnieki saņēmuši aizpildītas anketas no 87. Aktīvākais bijis Jelgavas novads, kur kopš 2009. gada bijuši gandrīz 400 ārējās sadarbības projekti. Tas ir iespaidīgs rādītājs valsts mērogā. Sadarbība galvenokārt bijusi izglītībā, sociālajā jomā, uzņēmējdarbībā un vides attīstībā.
Zemgalē Bauskai kā vienai no lielākajām pilsētām ir nozīmīga loma, uzsver A. Briča, piebilstot – Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novada ārējās aktivitātes nav pretrunā ar Ārlietu ministrijas nostādnēm.
Valodu barjera
No Rundāles pašvaldības saņemtas kvalitatīvas atbildes, tur ārējā sadarbība rit ar pašas pašvaldības resursiem un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. «Tie ir visām pašvaldībām kavējošie faktori – niecīgs finansējums, valodu barjera, grūtības atrast partnerus un nepietiekama informācija par potenciālajiem sadarbības virzieniem,» skaidro pētniece.
Vecumnieku pašvaldība vienīgā no četrām atklājusi ārējās sadarbības nākotnes plānus – izglītības, kultūras, uzņēmējdarbības, drošības, kārtības un sporta projektus veido ar Baltkrieviju, Lietuvu, Rietumeiropas un Ziemeļvalstīm. Novada administrācija atzīst – sekmīgākai sadarbībai vajag vairāk līdzekļu un plašāku koordināciju starp partneriem.
Iecavas pašvaldībā norādīts, ka trūkst cilvēkresursu, tomēr sadarbības projekti galvenokārt rit izglītībā un kultūrā. Kā iepriekš vēstīja «Bauskas Dzīve», Ziemeļvalstu partneri Iecavas novadam snieguši ievērojamu praktisku palīdzību ar tehniku un aprīkojumu. Bauskas anketā apkopota kvalitatīva un plaša informācija par sadraudzības pilsētām. Tomēr gan Iecavas, gan Bauskas anketās trūka sadarbības vērtējuma.
Daudz brīvprātīgo
Zemgale, tai skaitā mūsu novadi, ir aktīvs brīvprātīgo darba reģions, rāda pētījums. Te strādājuši cilvēki no Spānijas, Īrijas, Francijas, Itālijas, Grieķijas, Austrumu partnerības valstīm. Bauskas novadā vairākkārt uzņemti ASV vēstnieki. Pašvaldību iestādes un nevalstiskās organizācijas izmanto programmas «Interreg», «Nord-plus», «Commenius», kā arī Nīderlandes, Šveices, Norvēģijas, Lielbritānijas atbalsta fondus. Mūsu novadu jaunieši izglītojušies ārzemēs ar Eiropas programmas «Erasmus» atbalstu.
Par ārējo sadarbību uzskatāma arī citu valstu karavīru kapu sakopšana. Iecavā pirms dažiem gadiem tika atjaunoti un ikdienā tiek uzturēti padomju karavīru kapi parkā pie Mūzikas un māk-slas skolas. Kā skaidro pētniece A. Briča, jāņem vērā, ka šajā jomā Latvijai ir starptautisks līgums ar Krieviju kopš 2008. gada.
«Latvijas un Krievijas vienošanās par apbedījumu statusu paredz, ka abas puses uztur otras valsts pilsoņu apbedījumus, ar otras puses piekrišanu sedzot izdevumus. Reizēm tam atbalstu sniedz Krievijas vēstniecība. Tomēr būtu jāvērtē, vai līdzīgi Latvijas rūpēm par Krievijas valstspiederīgo apbedījumiem un pieminekļiem tiek uzturēti arī Latvijas pilsoņu kapi Krievijā. Te svarīga ir reciprocitāte jeb abpusējība,» saka speciāliste.
Uzziņai
Latvijas pašvaldību ārējās attiecības – pētījuma secinājumi
Kopš 2009. gada Latvijas 119 pašvaldībām ir atšķirīga ārējo attiecību prakse.
Aktīvākās ir lielās pilsētas, kopumā prioritāte ir praktisks ieguvums un pieredzes apmaiņa.
Lielāka uzmanība pievērsta sadarbībai ekonomiskos un infrastruktūras attīstības jautājumos.
Sadarbība kultūrā un izglītībā veidota ar Eiropas Savienības investīcijām.
Latvijas pašvaldības saņem atbalstu no Rietumeiropas un Ziemeļvalstīm, pašas to sniedz Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstu
pašvaldībām.
Krievijas federālie subjekti ir aktīvi partneri Latvijas reģionu pašvaldībām, atbalstot krievu valodas un kultūras izplatību, Krievijas oficiālā vēstures traktējuma nostiprināšanu, Otrā pasaules kara veterānus, krievu skolu pedagogus un audzēkņus.
Politikas aktivitātes tiecas padarīt noteiktas cilvēku grupas un indivīdus par Krievijas ietekmes aģentiem un rada draudus Latvijas sabiedrības saliedētībai.
Jārīko regulāri informācijas apmaiņas pasākumi, kur pašvaldības var iegūt informāciju par sadarbības virzieniem un iespēju mazināt riskus.
Pētījuma gaitā notikusi pašvaldību anketēšana, intervijas ar lielo pilsētu un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem.
Apkopota informācija par Latvijas pašvaldību ārējām aktivitātēm no 2009. līdz 2017. gadam.
Pētījuma autori un redaktori: Māris Cepurītis, Andis Kudors, Andrejs Antipovs, Mārcis Balodis, Agita Briča, Arnis Latišenko.
Avots: APPC.
