Pieņemot valstiski nozīmīgus lēmumus, valdībai un Saeimai jārēķinās ar pašvaldību un iedzīvotāju viedokli.
Pieņemot valstiski nozīmīgus lēmumus, valdībai un Saeimai jārēķinās ar pašvaldību un iedzīvotāju viedokli.
Tā atzina Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, 18. februārī apmeklējot Bauskas rajonu.
Priekšsēdētāju pavadīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops un īpašo uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs. Dienas gaitā delegācija tikās ar rajona pašvaldību vadītājiem ar uzņēmēju kluba «Bauska ’97» biedriem, apmeklēja Mežgaļu pamatskolu un SIA «Bauskas klēts» ražotni.
«Kopš tiku ievēlēts par 7. Saeimas priekšsēdētāju, esmu sācis regulārus braucienus uz rajoniem. Maršrutu izvēlos intuitīvi, konsultējoties ar padomniekiem,» stāsta Jānis Straume. «Parasti kopā ar mani uz rajoniem dodas arī īpašo uzdevumu ministrs Jānis Bunkšs.
Vizītē tiekas trīs varu – parlamenta, Ministru kabineta un pašvaldību – pārstāvji. Šādas trīspusējas diskusijas es uzskatu par ļoti nozīmīgām. Arī man gluži cilvēcīgi ir svarīgi atrasties vidē, kas nav mana ikdiena,» atzīst Saeimas priekšsēdētājs J. Straume.
«Esmu pārliecinājies, ka rajonos pesimisma un optimisma līmenis ir ļoti atšķirīgs. Zemgales reģionā līdz šim neesmu sastapies ar asu kritiku, bet gan piedalījies konstruktīvās sarunās, uzklausījis konkrētus priekšlikumus. To pašu varu teikt par Bauskas rajonu,» saka Saeimas priekšsēdētājs.
Vairākkārt kāpj uz tā paša grābekļa
Tikšanās laikā ar uzņēmēju klubu «Bauska ’97» kluba prezidents Juris Bočs Saeimas priekšsēdētājam izvirzīja divus svarīgākos jautājumus: pirmkārt – kas notiks ar lauksaimniecību valstī, vai šis sektors tiks aizsargāts, Latvijai virzoties uz Eiropas Savienību? Otrkārt – par reģionālo reformu. Tai uzņēmēji neredz ekonomisku pamatojumu.
Jānis Straume atzina, ka Latvijai ir jābūt Eiropas Savienībā (ES), bet saistībā ar to viņš mūsu valstij redz divas problēmas – nacionālās identitātes saglabāšanu un mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp lauksaimniecības sektora, attīstību. Tomēr Saeimas spīkers esot pārliecināts, ka sarunas ar ES ritēšot pietiekami ilgu laiku, lai Latvija spētu rast argumentus un panākt vietējā tirgus aizsardzību un lauksaimniecības sektora saglabāšanu. J. Straume uzskata, ka viss ir tikai pašu rokās – konkrētu projektu izstrāde strukturālo fondu naudas piesaistīšanai tiešām atkarīga no pašmāju uzņēmēju iniciatīvas.
Uzņēmējs Aivars Gausis ierosināja valstij nozīmīgu un lielu projektu izstrādē (kāda, piemēram, ir administratīvi teritoriālā reforma) piesaistīt vairāk zinātnieku, ekonomistu, uzņēmēju. Savu ierosinājumu A. Gausis pamatoja ar to, ka dažkārt ieceres «buksē», tām nav elementāra ekonomiska pamatojuma, jo tās radītas un izstrādātas tikai valdības un pārvaldes aparāta kabinetos. Jānis Straume tam piekrita, atzina, ka pieeja jāmaina, jo kļūdas valstī tiek atkārtotas, ka «vairākkārt jau uz tā grābekļa ir uzkāpts», par piemēru minot referendumu pensiju lietās un citus projektus.
Tiekoties ar uzņēmējiem, tika runāts arī par profesionālās izglītības reformu, par nodokļiem, tostarp – tendencēm akcīzes nodokļa sadalē u. c.
Par reformu skaidrības nav
«Virzība notiek, bet īstas skaidrības nav vēl joprojām,» tā vizītē visvairāk skarto jautājumu – reģionālo reformu – raksturo J. Straume. «Katra reforma ir sāpīga un to nekad neatbalstīs visa sabiedrība. Taču reformai jābūt orientētai tā, lai vairākums sabiedrības to tomēr atbalstītu. Protams, ja nevaram vienoties par konkrētu reformas modeli, tad lēmumu sasteigt nevajadzētu,» apgalvo J. Straume.
Savukārt VARAM parlamentārais sekretārs Normunds Pēterkops virzību uz apvienotām pašvaldībām neuzskata par reformu, bet gan par evolucionāru attīstību. «Vēsture liecina, ka visas reformas ir piedzīvojušas krahu. Šajā gadījumā viss notiek normāli un pakāpeniski, tātad tā ir evolūcija,» spriež N. Pēterkops.
Runājot par reģionu skaitu un iespējamo valsts pārvaldes modeli, ministrs J. Bunkšs bilst, ka «tie ir vēl diskutējami jautājumi». Ministrs noliedz apgalvojumu, ka pašvaldībām valdība ir liegusi sadarbības iespējas. Par ieguvumiem pēc administratī- vi teritoriālās reformas ne ministrs, ne Saeimas priekšsēdētājs pārliecinošus argumentus tā arī neizsacīja.
