Labības tirgus intervences noteikumu izstrādes darba grupa ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei četrus iespējamos valsts intervences variantus graudu tirgū.
Labības tirgus intervences noteikumu izstrādes darba grupa ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomei četrus iespējamos valsts intervences variantus graudu tirgū.
Par to 10. aprīlī žurnālistiem vēstīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma.
Pirmais modelis paredz graudu iepirkumu sākumcenu 62 latus par tonnu augustā, septembrī un oktobrī. Savukārt no novembra iepirkuma cena noteikta 65 lati par tonnu un katru nākamo mēnesi cena pieaug par 0,50 latiem. Aprīlī intervences iepirkuma cena tad veidotu 67,5 latus par tonnu.
Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes Bauskas zemnieku biedrības pārstāvji izstrādātajā intervences variantā augustā noteikuši intervences cenu 72 latus par tonnu graudu, kas katru mēnesi pieaugtu par 0,60 latiem, aprīlī veidojot 76,8 latus par tonnu graudu.
Latvijas Graudaudzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo biedrību savienība paredz intervenci sākt tikai novembrī, nosakot iepirkuma cenu 67 latus, kas katru mēnesi pieaugs par 0,50 latiem, aprīlī veidojot 69,50 latus par tonnu graudu.
Ceturtais variants ir analogs iepriekšējā gada modelim – augustā un septembrī intervences iepirkuma cena paredzēta 64 lati par tonnu, oktobrī – 67 lati, novembrī – 70, bet katru nākamo mēnesi tā pieaugs par 0,60 latiem. Aprīlī intervences iepirkuma cena sasniegtu 73 latus par tonnu graudu.
Zemkopības ministrijas Augkopības nodaļas vadītājs Jānis Sietiņsons norādīja, ka jārēķinās, ar cik lieliem zaudējumiem būs iespējams realizēt šādi iepirktus graudus. J. Sietiņsons izteicās, ka intervences apjoms ir atkarīgs no graudu kopējās ražas, intervences noteiktās sākumcenas, kā arī intervences sākuma perioda.
1998. gadā bija lielākais intervences graudu iepirkums – 43,6 tūkstoši tonnu, kas veidoja 25 procentus no kopējā pārtikas graudu daudzuma Latvijā. Realizējot 1998. gadā iepirktos graudus, 1999. gadā bija nepieciešams 830 tūkstoš latu cenu starpības izlīdzināšanai. Līdzekļi šim nolūkam tiek katru gadu ņemti no lauksaimniecībai paredzētajām subsīdijām. Savukārt 1999. gadā intervences ietvaros iepirkti 20,9 tūkstoši tonnu, bet 2000. gadā līdz 1. aprīlim – 22 tūkstoši tonnu graudu.
L. Straujuma norādīja, ka pašlaik, lai izvērtētu piemērotāko intervences modeli, ir jāgaida Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes lēmums, taču ir iespējams arī jaukts modelis.
Zemniekiem pievilcīgāks būtu lielāks līdzekļu apjoms par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas šogad tiek prognozēts 13 latu par hektāru, bet nākamajā gadā saistībā ar prasību izmantot sertificētu sējas materiālu subsīdiju apjoms par hektāru palielināsies.
