Melno stārķu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies.
Melno stārķu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies
Diezgan reti sastopamo un Eiropā maz pētīto melno stārķi (gandru) Latvijas Ornitoloģijas biedrība izraudzījusi par 2008. gada putnu.
Uzmanībai ir nopietns pamats, jo Latvijā stārķu skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir samazinājies divas reizes.
Ornitoloģijas biedrība 16. janvārī rīkoja zinātnisku konferenci par šīs sugas izpētes projekta rezultātiem. Tajā piedalījās arī baušķenieks Aivars Legzdiņš, kurš ir biedrības dalībnieks. Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur 1993. gadā tika sākta starptautiska melno stārķu izpētes programma, kas ļāva noskaidrot daudzus līdz šim nezināmus faktus. Konferencē projekta vadītājs ornitologs Māris Strazds kolēģus un interesentus iepazīstināja ar paveikto.
Ciršanas azarta sekas
Melno stārķu acīmredzamā samazināšanās ir 1994. – 1995. gadā privātos īpašumos sāktās nekontrolētās mežu izciršanas sekas. Komentē Aivars Legzdiņš: “Tolaik pavērās iespēja kokmateriālus eksportēt uz Rietumvalstīm, un mežu īpašnieki domāja tikai par peļņu. Nebija nekādu reglamentējošu dokumentu, kas ierobežotu patvaļīgu rīcību. Tie tika pieņemti vēlāk, kad jau bija likvidēts liels daudzums melno stārķu ligzdošanai piemērotu vietu. Tie ir lieli, veci, koki. Ne jau pašreizējā saimnieciskā darbība ir vainojama populācijas apdraudēšanā, bet fakts, ka Latvijas mežos ir lielu un vecu koku deficīts. Ligzdu vīšanai stārķi dod priekšroku simtgadīgiem ozoliem. Tad seko apses, kļavas, priedes. Melno stārķu pāri ir ļoti konservatīvi, un vienu ligzdu var izmantot pat 30 gadu. Tomēr pētījumi liecina, ka daudzi putnu mājokļi ir tukši. Dzīves telpas ierobežojumu dēļ pāri dodas meklēt citas mājvietas vai arī vasarā izperē vienu, nevis divus trīs mazuļus.”
Putni ar raidītājiem
Stārķu populācijas pētījumos gluži neaizvietojamas ir jaunās tehnoloģijas. Pieaugušus putnus ornitologi apgredzeno, bet dažiem piestiprina miniatūrus satelītraidītājus. Globālā pozicionēšanas sistēma ļauj izsekot visām lidoņu gaitām. Tika atklāts, ka attālums no ligzdas, kurā mazuļi izšķīlušies, un pieaugušu putnu pastāvīgai dzīvesvietai var būt pat tūkstoš kilometru. Tātad ir pilnīgi iespējams, ka daudzi Latvijā dzimušie dzimtas turpināšanai ir izvēlējušies piemērotākas vietas citās zemēs. Interesanti, ka Izraēlā pagājušā gada rudenī tika atrasts pirms 26 gadiem Latvijā apgredzenots stārķis. Par sugas pārstāvju dzīves ilgumu pastāvēja dažādas versijas, bet tagad ir kļuvis zināms, ka atsevišķi īpatņi var sasniegt solīdu vecumu.
Pirms dažiem gadiem ornitologs Māris Strazds veica unikālu eksperimentu, sekojot satelītraidītāja signāliem un Latvijā apgredzenotus divus stārķus meklējot ziemošanas vietās Tanzānijā. Pašlaik apmēram 50 šīs sugas putnu vairāku Eiropas valstu ornitologi ir nodrošinājuši ar raidītājiem.
Caunām trūkst peļu
Ornitologa Māra Strazda veiktie pētījumi liecina arī par citiem draudiem melno stārķu izdzīvošanai. Tikko izšķīlušos mazuļus nereti apēd caunas, kas brīvi pārvietojas pa koku zariem. Patiesībā šo plēsoņu pamatbarība ir lauku un meža peles, bet arī to kļūst mazāk. Ja barības ķēdē rodas pārrāvums, caunas pielāgojas un atrod citas delikateses – melno stārķu putnēnus. Pie mazāku lidoņu ligzdām, kas ierīkotas krūmos vai kokos ar sīkiem zariņiem, kas ātri lūst, cauna tik vienkārši nevar piekļūt.
Bauskas rajonā ir reģistrēti astoņi melno stārķu ligzdu mikroliegumi, kas tiek sistemātiski pārraudzīti. Ministru kabinets ir apstiprinājis noteikumus par dabas aizsardzības prasībām mežu apsaimniekošanā, nosakot, ka cirsmās katrā hektārā obligāti ir jāatstāj augam pieci diži un lieli jeb ekoloģiski koki, skaidro Aivars Legzdiņš.
“Bauskas Dzīve” aptaujāja vairākus pieaugušos un bērnus. Uz jautājumu, vai kāds ir dabā redzējis melno stārķi, visi atbildēja noliedzoši. Daži pat nezināja, ka tā ir cita suga, nevis parastais stārķis ar tumšām spalvām.
