Iedzīvotāju maksātspēja ir ļoti atšķirīga Latvijā.
Iedzīvotāju maksātspēja ir ļoti atšķirīga Latvijā
Raimonds un Mārīte Geki piemājas saimniecībā “Mežsētas” novada Zorģos lēnām pāriet no dārzeņu audzēšanas uz puķkopību. Kopējā ražošanas platība sasniedz apmēram tūkstoti kvadrātmetru.
Saimnieki mācījušies Saulaines profesionālajā vidusskolā, turklāt viņi uzkrājuši lielu darba pieredzi. Gurķus, tomātus un puķkāpostu, kāpostu un brokoļu stādus viņi kopj jau 15, bet ziedus – vairākus gadus. “Man ļoti patīk puķes. Tas ir svarīgākais. Intuitīvi jūtu, ko tām vajag. Priecē košās krāsas, šogad vairāk esmu izvēlējusies sarkano un balto. Turpretim dārzeņi nesaistīja, tos audzējām lielos apjomos, nozīmīgi bija kilogrami un tonnas. Arī tirgošanās ne tik ļoti patīk,” teic saimniece. Līdzīgi kā citi kolēģi, Raimonds un Mārīte siltumnīcu telpu izmanto lietderīgi, dobēs aug tomāti, bet virs tiem – puķes.
Iepriecina iecavniekus
“Katrs darba gads ir atšķirīgs. Vajadzētu būt sliktāk, bet, par brīnumu, ir pretēji. Šogad ir labāk nekā pērn. Iespējams, tas ir tāpēc, ka pērn mūs iepazina un šogad, kuriem patīk mūsu puķes, brauc un ņem. Turklāt neliedzam padomus,” teic Raimonds. “Mežsētās” visu paveic ar roku darbu. Bērni palīdz piķēt un laistīt, audzētāji pieaicina arī palīgus.
Saimnieki produkciju ved uz tirgiem. Šogad puķu audzētāji sadarbībā ar SIA “Realiste” pie Rīgas pilsētas Kurzemes rajona izpilddirekcijas izveidoja puķu piramīdu. Zorģenieki piedalījās izstādē Ķīpsalā un stādu parādē Jelgavā. “Mežsētās” lolotie augi priecē iecavniekus astoņās dekoratīvās koka kastēs, tās lielciematā dažādās vietās uzstādīja maija beigās. Audzētājiem sniedz gandarījumu pozitīvās iedzīvotāju atsauksmes. Iespējams, tas arī veicina klientu interesi.
“Skaistā puķu kaste priecē gan mūs, gan klientus. To uzstāda jau otro gadu,” stāsta degvielas uzpildes stacijas “Astarte nafta” Iecavā operatore, novada iedzīvotāja Izolda Jaunzeme. “Iecava kļūst sakoptāka. Tā izceļas arī Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Iespējams, tā saku, jo šeit dzīvoju jau četrus gadus un esmu iemīļojusi šo vietu,” piebilst kolēģe Mairita Krutikova.
Liepājnieki ver makus
Latvijā ienāk Eiropas preces un rada konkurenci vietējiem ražotājiem. To pamatīgi izjūt dārzeņu audzētāji, taču ievestās puķes vietējām zaudē smukuma ziņā. “Konkurence ir liela, bet visu nosaka kvalitāte. Turklāt klientu izvēle, proti, vienā tirgū kāda puķe neaiziet, citā tieši to grib. Katrai pilsētai sava specifika, piemēram, liepājniekiem īpatnēja, uz Daugavpili vispār var nevest gandrīz vai nekādas puķes,” stāsta Raimonds.
“Tirgojot izjūtam iedzīvotāju maksātspēju. Katrā vietā tā ir atšķirīga, arī cilvēki ir ļoti dažādi. Gandrīz zinām, kādas puķes uz kuru pilsētu jāved. Liepājnieki ir ļoti naudīgi. Ja būs liels skaisti košs puķu pods, viņiem vienalga, vai tas 15 vai 20 latu maksās. Liepājnieks vērs maku un pirks. Vai arī viņš atnāk pie mana stenda un pasaka, ka viņam to, to un to vajag, neprasot, cik tas maksās. Turpretim Saldū ļoti, ļoti kaulējas ar naudiņu. Pieci lati – tas jau viņiem ir ļoti daudz. Valmierā šogad ir labāk. Var just, ka tajā pusē – Valmierā, Limbažos – puķes iet. Tur man arī patika. Daugavpilī ļaudis, kuri mūs atcerējās, bija priecīgi, nāca un pirka atkal. Mums ir ļoti smuks koka stends, iespējams, pēc tā mūs atpazīst, jo tāda nevienam vairs nav,” atklāj Mārīte.
Geku ģimene būvē jaunu dzīvojamo ēku. “Gribētos visu labiekārtot, izveidot puķu placi, kur cilvēkiem izvēlēties preci. Vajadzētu turpināt arī mājokļa būvniecību, laiks iet, grūti izšķirt prioritātes,” teic saimnieks.
***
Uzziņai
Dažādas puķes Iecavas novadā audzē arī zemnieku saimniecība “Velgi” Dimzukalnā.
Tajā ražošana norit 3000 kvadrātmetru siltumnīcās un ap 1000 kvadrātmetru āra platībās.
