Pūdeļu šķirnes kucītei Rondai suņu skolās nav jāmācās, viņai gudrības ir gana.
Pūdeļu šķirnes kucītei Rondai suņu skolās nav jāmācās, viņai gudrības ir gana.
Pirmais iespaids, ieraugot Rondu, ikvienam liek sajūsmināties. Līdzko dzīvoklī ienācis ciemiņš, pūkaine vēlas sasveicināties. Ne tā, kā to dara citi suņi, luncinot asti uz vienu un otru pusi, bet pavisam citādi. Ronda apsēžas ciemiņam pretī un sniedz ķepu. Viņa neslēpj arī laipnu smaidu.
Augstlēkšanas rotaļas
Kaut arī Rondai ir cienījama dzīves pieredze, deviņu gadu vecumā viņas bērnišķīgums nav zudis. Sunītei parasti kārojas tieši to, kas atrodas saimnieces Intas Indrikas mazmazdēliņa rokās. Tādos brīžos Ronda nespēj sevi nomierināt un dažreiz izlaužas arī dusmas. Ja mazais rotaļbiedrs apžēlojas un atdod mantu, sunīte, cerēto dabūjusi, nomierinās.
Īpaši lustīga pūkaine ir tad, kad gaisā pamet rotaļlietu, tad Ronda “lido” tai pakaļ. Tie ir kā augstlēkšanas vingrinājumi. Pelēcīte allaž vēlas pārliecināties, vai spēs pārspēt rekordu vai ne. Viņai izdodas uzlēkt apmēram metra augstumā.
Atvieglo ikdienu
Ronda mīl saimnieci un dara visu, lai atvieglotu viņai dzīvi. Sunīte zina, ka aukstajos mēnešos Intai salst rokas. Dodoties laukā, ģimenes mīlule pieiet pie skapīša un gaida, kamēr Inta to attaisīs, paņem cimdus, bet uzreiz saimniecei nedod. Pagaida, kamēr viņa saģērbjas un nostājas pie ārdurvīm, tad pienes cimdus. Sākoties pavasarim, Rondai ir ļoti grūti uz laiku aizmirst ierasto aprūpes darbu.
Avīžu dienās pūkaine pagaida, kad Inta no pastkastītes izņem lasāmo. Kustonīte tver laikrakstu zobos, nes augšā un istabā novieto uz galdiņa, bet pēc tam steidz saimniecei nolikt čības. Tikai pēc tam viņa lec vannā un gaida, kad ķepas tiks mazgātas. Ikdienišķie aprūpes darbi noslēdzas vakarā. Ronda zina, cik svarīgi, lai saimniece kārtīgi no dienas gaitām atpūstos un ietu gulēt ne vēlāk par ierasto laiku. Tāpēc pulksten astoņos vakarā sunīte apsēžas pie gultas un pīkstošā balsī sauc Intu klāt guļvietu. Pēc tam mīlule ar ķepām atkārpa segu, lai saimniece varētu apgulties. Pēdējo darbu noslēdzot, Ronda ieritinās līdzās un ver acis ciet.
Pūdelīte reizēm kļūst ļoti greizsirdīga. Ja Intai klēpī ierāpjas kāds bērns, viņa stumj to ārā. Ronda atļauj saimniecei dejot, ja arī viņu paņem rokās. Tad mīlule uzliek galviņu uz pleca un kļūst pavisam rāma.
Nes naudasmaku
Sunīte sevi ir lieliski iepazinusi un zina, ka pastaigājoties blēņas pēkšņi neapciemos viņas prātiņu, tāpēc pavadu ņem zobos un pati sevi ved. Tuvojoties krustojumiem, drošs paliek drošs, viņa ļauj, lai Inta pārved pāri. Vairums Bauskas bērnu izbrīnīti noskatās, kad Ronda kopā ar saimnieci atgriežas no veikala, jo pūkaine zobos tur naudasmaku.
Pūdelīte ir smalka dāma. Bieži viņa viesojas saimnieces meitas mājās, kur arī dzīvo suns. Ir gadījies, ka Rondai tiek piedāvāts no tīra trauciņa padzerties ūdeni, taču viņa uzaicinājumu ignorē un slāpes rem dē vannasistabā pie ūdenskrāna.
Pēc ciemošanās pie sunītes Rondas nedrīkst vienaldzīgi doties prom. Lai viņa justos labi, noteikti jāatvadās – mīļi jāpaspiež ķepa.
