Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība «Brieži» ne vien ražo lauksaimniecības produkciju, bet paši nodarbojas ar tās tirdzniecību.
Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība «Brieži» ne vien ražo lauksaimniecības produkciju, bet paši nodarbojas ar tās tirdzniecību.
«Esam pārliecinājušies, ka tā ir gandrīz vienīgā iespēja, kā iegūt peļņu. Ne jau aiz labas dzīves to darām,» saka Ainārs Kluinis. Viņš kopā ar vecākiem un māsu savstarpēji sadalījuši darāmo.
Atsakās no govīm
Rūpju netrūkst nevienā gadalaikā, jo «Briežiem» nav izteiktas specializācijas. Tādējādi kaut vai nedaudz nodrošinās pret viļņveidīgi svārstīgo pieprasījumu tirgū. Pavisam atteikušies no piena lopkopības, jo produkcijas iepirkuma cena nekādi nav apmierinājusi. Ainārs «Bauskas Dzīvi» aizved uz dārzeņu lauku. Šeit jau kopš 17. maija var vākt agro kāpostu ražu. Zem agrotīkla galviņas sariesušās ātri. Pirmos dēstus laukā iestādījuši 10. aprīlī, izvēlējušies piemērotu šķirni. Šos dārzeņus audzē noteiktā secībā, lai ražas ieguvē nebūtu pārtraukumu. Tajā pašā laukā vēl iesēti burkāni, aug sīpoli un citas kultūras. Saimnieks noraizējies par salnas skarto agro kartupeļu lauku. Vēsās naktis būs ražību ietekmējušas. Pie mājas uzceltas prāvas siltumnīcas. Gurķus vāc jau vairākas nedēļas, audzē arī tomātus.
Atrod labas dzirnavas
Prāvākās platības divus simtus hektāru plašajā «Briežu» saimniecībā aizņem graudaugi un pākšaugi. Lauku aprūpi apgrūtina to izvietojums trijos pagastos. «Pēdējos gadus aizvien neizdevīgāk ir pārdot labību. Iepirkuma cena un arī pakalpojumu izmaksas padara šo nozari nerentablu. Tādēļ mēs esam izvēlējušies savu ceļu – graudus maļam un pārdodam miltu izstrādājumus. Stelpē un Koknesē ir atrasti labi malēji, kas prot savu amatu. Liela pacietība vajadzīga produkcijas svēršanā, jo nekādas mehanizācijas šajā darbā nav,» stāsta saimnieks. Dažāda maluma miltus, kā arī putraimus ar «Briežu» saimniecības preču zīmi var nopirkt abos Bauskas tirgos.
Kluiņu ģimene, tāpat kā daudzi mūsu zemnieki, ir darba rūķi. Taču Ainārs nespēj slēpt sarūgtinājumu par nesakārtoto iepirkuma cenu sistēmu un lauksaimniecības produkcijas tirgu.
Daudzi ražotāji jūtas kā burvju lokā – kaut arī paši nodarbojas ar pārdošanu, neiztikt bez nakts tirgiem un uzpircējiem. Šķietot, šie darboņi nopelna vairāk nekā zemes kopēji un kvalitatīvas produkcijas audzētāji.
