Rundāles pagastā, četrus kilometrus no Pilsrundāles ciema, atrodas mājas «Grantiņi». Četrus gadus tur saimnieko Jānis Māskis un Laila Eiklone. Jāņa dzimtā puse ir Bauska, Lailai – Vecumnieki. Abi jaunieši kopā jau ir vienpadsmit gadus, no kuriem pirmie kopdzīvē aizvadīti Bauskā. Tomēr to, ka viņi nebūs «dzīvokļu cilvēki», sapratuši uzreiz.
Sētas iekopšana kā varoņdarbs
«Grantiņi» tika iegādāti 2013. gadā izsolē. Sapņu māja no sākuma gan bijusi gana bēdīgā stāvoklī. Iebraucamais ceļš pārplūdis, nams bez logiem un durvīm, pērnā zāle līdz ceļiem. «Pašlaik, kad es zinu, ko tas viss patiesībā prasa, es vairs nebūtu gatavs uz tādu varoņdarbu,» smej Jānis. Vēl joprojām pavasaros «uzpeld» pa kādai metāla bundžai vai citi sadzīves atkritumi.
Gadu laikā māja ir pārvērtusies līdz nepazīšanai, divu hektāru apkārtnē ir iekopts zāliens, izveidoti apstādījumi, grantēto iebraucamo ceļu rotā vārti ar divām mazām lauviņām, mājas priekšā uzstādīts karoga masts. Pērn mājas apkārtne atzinīgi novērtēta Rundāles novada sakoptāko sētu konkursā. Tā iekļuva labāko māju sarakstā ārpus apdzīvotām vietām.
«Iepazināmies ar konkursa nolikumu un uzreiz uzstādījām karoga mastu, jo šo punktu arī vērtē žūrija,» smej Jānis. Karogus gan nākas bieži mainīt, jo vējš tos stipri papluina. Māju ieskauj Zemgales līdzenums, tāpēc te vējam ir, kur ieskrieties.
Par jaunajām mājām īpaši priecīgs ir desmitgadīgais dēls Dins, puikam nu ir sava istaba, plašs spēļu laukums mājas priekšā, ir, kur izskrieties ar riteni. Pavisam drīz gaidāms arī mazais brālītis.
Radu pulks – labi palīgi
Vasaras vakari pārsvarā tiek pavadīti mājas darbos, ziemā ģimene labprāt ceļo. «Pirmos divus vai trīs gadus pļāvu zāli ar stumjamo rokas pļāvēju, tad sapratu, ka tas ir nereāli. Nopirku traktorīti, un tagad jau ir vieglāk,» teic Jānis.
Bieži palīgi darbos ir abu jauniešu ģimenes. Jānis nāk no sešu bērnu ģimenes, Laila – četru. Lielajās pavasara talkās mājas pagalms ir piepildīts ar mašīnām un rosība nenorimst līdz pat vakaram. «Protams, pēc labi padarīta darba seko kopīga pasēdēšana pie ugunskura,» teic Laila. Kopīgi tiek svinēti arī dažādi gadskārtu svētki, un Laila apliecina: «Tas ir forši, ka Jāņos sabrauc visi radi un mēs pagalmā cepam gaļu, runājamies.»
Kolēģes dzimtas nams
Īpašs stāsts mājas saimniekiem saistās ar divām mazām lauviņām, kas nu sargā mājas ceļa iebraucamos vārtus. «Draugi jau smejas, ka mums te «mazā Rundāle»,» nosaka Jānis. Mazās lauviņas atgādina Rundāles pils vārtu lauvas. Jautāti, kad apkārt pletīsies rožu krūmi, saimnieki gan teic, ka tās te neieaugas, zeme par mālainu.
Pašlaik darbi rit ābeļdārza atjaunošanā, plānos ir arī dīķa pārrakšana un iztīrīšana, kā arī volejbola laukuma ierīkošana.
Manuprāt, pilnīgi neticami, bet, runājot ar kolēģi darbā, sapratām, ka esam nopirkuši viņu dzimtas māju,» stāsta Jānis. Viņš strādā kādā farmācijas uzņēmumā, izplata medikamentus, ikdienas darbs ir saistīts ar visas Latvijas apceļošanu.
«Grantiņus» 1936. – 1937. gadā esot cēlis saimnieks Miķelis Osītis. Tagad J. Māskis strādā kopā ar Miķeļa mazmeitu. Vasarā kolēģe kopā ar savu māti esot bijušas apciemot savas agrākās dzimtas mājas. «Tas bija gluži neticami. Kundze zināja stāstīt par katru koku. Vecā kastaņa pie dīķa nākot no Rundāles pils, mežrožu ābelīti stādījusi pati,» stāsta Laila. Kundze esot ieteikusi arī būt uzmanīgākiem ar dīķa attīrīšanu, jo tur tēvs padomju gados esot slēpis tehniku. «Sazin nu, kā tur patiesībā bija, bet katrā gadījumā mēs turēsim acis vaļā,» smej Jānis Māskis.
