Codes pagastā praktizējošā ģimenes ārste Iveta Grigaļūne otru nedēļu pacientus pieņem Bauskas aptiekā, līdzās poliklīnikai. Ārstes pieņemšanas telpas Apiņu sākumskolā, Bauskas tuvumā, ir slēgtas.
Codes pagastā praktizējošā ģimenes ārste Iveta Grigaļūne otru nedēļu pacientus pieņem Bauskas aptiekā, līdzās poliklīnikai. Ārstes pieņemšanas telpas Apiņu sākumskolā, Bauskas tuvumā, ir slēgtas.
Skola un pacienti nesadzīvo
Iveta Grigaļūne skaidro, ka viņa bijusi spiesta meklēt telpas citur. Codes pagasta padome ar ģimenes ārsti 2002. gadā nav noslēgusi īres līgumu par medpunktam atvēlētajām divām istabām Apiņu sākumskolā.
Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš skaidro, ka ārstes pieņemšanas telpu izmantošanu Apiņu sākumskolā esot aizliegusi Valsts sanitārā inspekcija (VSI). «Bauskas Dzīvei» tika parādīts VSI kontroles akts. Arī bērnu vecāki neesot bijuši apmierināti.
Tomēr A. Āboliņa apgalvoto noliedza Ligita Rūtenberga, VSI Bauskas kontroles un uzraudzības daļas vadītāja pienākumu izpildītāja. Nekas neesot aizliegts, jo valstī pašlaik nemaz nav noteikumu par higiēnas prasībām skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Vecie noteikumi vairs nav spēkā, bet jauni nav apstiprināti. Pārbaudot Apiņu sākumskolu, VSI konstatējusi vienīgi to, ka ēkā ir tikai viena ieeja, ko izmanto gan pacienti, gan skolēni, arī pusdienu piegādātāji. Nav norādīts, ka tāpēc vien doktorāts būtu jāpārvieto citur.
Nepiekrīt privatizācijai
Skaitļi liecina, ka Codē, kur atrodas pagasta padome un arī doktorāts, dzīvo 705 cilvēki, bet tuvāk Bauskai – Jauncodē (kopā ar elektriķu mājām) – gandrīz tūkstoš iedzīvotāju. Tāpēc daudziem nav ērti braukt uz doktorātu «Virsaišos». To izvērtējot, ārste nolēmusi izmantot piedāvājumu īrēt kādu no Bauskas aptiekā iekārtotiem kabinetiem pieņemšanai divas dienas nedēļā. Pacienti, kuri tur jau bijuši, ar pārmaiņām ir apmierināti. «Kā gan ne, ja pašlaik «Virsaišos» man jāstrādā telpās, kas ir sliktākās rajonā,» vērtē daktere Iveta Grigaļūne. Viņa uzskata, ka nav vērts ieguldīt līdzekļus namā, kas pašai nepieder.
Codes pagasta pašvaldība tiešām nav piekritusi doktorāta privatizācijai, neslēpj A. Āboliņš, pašvaldības priekšsēdētājs. Nododot telpas privātīpašumā, pašvaldība vairs nevarēs garantēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā to prasa likums. Privātīpašnieks telpas var pārbūvēt, izīrēt vai pārdot, bet doktorātu gluži vienkārši izlikt uz ielas, spriež A. Āboliņš.
Kurš atbalsta ārstu pilsētā?
Saskaņā ar Viduslatvijas slimokases datiem, pie I. Grigaļūnes reģistrējušies vairāk nekā 2000 pacientu, un viņa ir viena no iecienītākiem ārstiem. Taču pašvaldības vadītāju A. Āboliņu nebiedē arī prognoze, ka, sākot praktizēt Bauskā, daktere I. Grigaļūne varētu izlemt Codē vairs pacientus nepieņemt. Ja nebūs šis, nāks cits dakteris, Code ārsta praksei ir laba vieta, spriež pagasta padomes priekšsēdētājs.
Viņš uzskata, ka pašvaldībai nevar pārmest atbalsta trūkumu. 2000. gadā no budžeta doktorātam atvēlēts Ls 1000, ar pašvaldības līdzfinansējumu ārstei palīdzēts nopirkt «Ņivu» darba vajadzībām. 2002. gada budžetā paredzēts Ls 1500 «Virsaišu» kosmētiskam remontam un jauniem logiem. Vēl Ls 3500 šogad tiks izlietots, lai nopirktu zobārstniecības kabinetam jaunu iekārtu. «Kurš Bauskā vai Iecavā praktizējošs ģimenes ārsts no pašvaldības ir tik daudz saņēmis?» vaicā A. Āboliņš. «Nomas maksa par telpu īri arī netiek iekasēta, ārsta praksei jānorēķinās tikai par komunāliem pakalpojumiem,» tā A. Āboliņš.
Pārāk tieša deputāte
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar Codes pagasta padomes deputāti Mārīti Ķikuri. Viņa atzina, ka ir gaidījusi, kad pašvaldības sēdēs tiks lemts par telpu nomu ārstei Apiņos. Taču tas nav noticis. Toties sagadījies tā, ka Mārītei Ķikurei nācies iet gar skoliņu, kad pacienti gaidījuši dakteri un nav pat zinājuši, ka tur slimnieki vairs netiks pieņemti.
Savukārt ģimenes ārste Iveta Grigaļūne aplinkus mēļošanu necieš un saka visu, kā ir – tieši acīs. Arī pagasta priekšsēdētājam, ar kuru jātiekas katrā pašvaldības sēdē, jo ārste arī ir deputāte. Viņa kritizē vietējā sociālā dienesta darbu, nav apmierināta ar to, kā situāciju nelabvēlīgās ģimenēs kontrolē pagasttiesa. Ar šādu deputāti vadībai nav viegli.
Mediķis arī ir cilvēks
Ivetas Grigaļūnes piemērs vairs nav vienīgais. 2002. gada sākumā uz Gailīšu pagastu strādāt pārcēlās daktere Valija Nagņibeda no Brunavas. «Tā man bija pirmā darbavieta pēc augstskolas beigšanas. Iepriekš 20 gadu Brunavā nebija strādājis ārsts, tikai ļoti laba feldšere,» viņa stāsta. V. Nagņibeda atzīst, ka nevēlas īpaši sūdzēties par pašvaldības attieksmi, bet savureiz jutusies sarūgtināta. Pagaidām viņa vēl brauks arī pie pacientiem Brunavā, kamēr tur būs dakteres mājas. V. Nagņibedas praksi pašlaik pārņem ārste Ārija Zirne, taču iedzīvotāji spriež, ka viņi gribētu ārstu, kurš dzīvo pagastā. Reģistrējoties pie konkrēta ārsta, pacienti viņam uzticas.
Ko darīt, ja dakteris aiziet? Viduslatvijas slimokases direktors Andris Zīverts uz «Bauskas Dzīves» jautājumu atbildēja ar secinājumu – var būt situācijas, kad iznāk mainīt gan dzīves, gan prakses vietu, un tas nav aizliegts. Labākajā variantā ģimenes ārstam savi pacienti jāpazīst vairākās paaudzēs. Taču arī ģimenes ārsts ir tikai cilvēks.
