Iecavas novada zemnieku saimniecības «Vaiči» saimniekiem Ingai un Aleksandram Paškevičiem pašlaik ir 35 aitas ar jēriem. Šim lopkopības veidam iecavnieki pievērsušies pirmo reizi.
Iecavas novada zemnieku saimniecības “Vaiči” saimniekiem Ingai un Aleksandram Paškevičiem pašlaik ir 35 aitas ar jēriem. Šim lopkopības veidam iecavnieki pievērsušies pirmo reizi.
Tā ir izeja no bezizejas, teic I. Paškeviča. Lai audzētu dārzeņus, kas ir tradicionāls ienākumu gūšanas veids Iecavā, vajadzīgi sezonas strādnieki. Ļaudis, kas grib strādāt, nodarbes atraduši, bet iespējamie palīgi ir pārāk atkarīgi no alkohola. “Taču mums ir zeme, kas jāapstrādā, un telpas, kur kolhoza laikā atradās kūts trīsdesmit govīm,” stāsta saimniece. Viņa secina, ka pašlaik lauksaimniecība galvenokārt turas uz cilvēku entuziasmu.
Viegli kopjami mājlopi
Sākumā Paškeviči iecerējuši audzēt tītarus. Tomēr izšķīrās par labu aitkopībai. Šos mājlopus ikdienā ir visvieglāk apkopt – pavasarī vien jānocērpj vilna un jāsaņem jēri. Ja neizlutina, aitas nav izvēlīgas ēdienā. Tām gana laba ir zāle, balandas un krūmu lapas. Īpaši par to var pārliecināties šovasar, kad karstums pļavas izdedzinājis. Kā Jāņos siens nopļauts, zāle vēl nav ataugusi, saka iecavniece. Savukārt ziemā vilnas kažoka nēsātājas ēd kartupeļus, burkānus un sienu.
Tās var ganīties no agra pavasara, kad nokusis sniegs, līdz vēlam rudenim. Turklāt aitas neprasa īpašu aprūpi vasarā. Tām jānodrošina ūdens un jāuzrauga. Protams, aukstākajā gada sezonā jāiet barot. Arī turēšanas apstākļi ziemā nav jāveido speciāli, nepieciešamas tikai sausas telpas. Pozitīvi, ka darbos var iesaistīt bērnus.
Katrai savs dokuments
Līdz šim māju “Kraukļi” saimnieki aitkopībā no pašu ieņēmumiem ieguldījuši apmēram 2000 latu. Pērn rudenī Limbažu rajonā iegādātas aitas, vēl nopirkts elektriskais gans, un drīz rekonstruēs dzirdinātavas. Daļa no nopirktajiem mājlopiem ir Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, bet daļa bezšķirnes. Visām avīm jābūt dokumentam, tajā ieraksta dzīvnieka vārdu utt.
Aitas gaļu Paškeviči sāks realizēt šogad. Iespējams, vēlāk papildu peļņu varēs gūt, nododot vilnu un aitādas. Pašlaik nemazgātas vilnas kilograms maksā no 50 līdz 60 santīmiem, kas nav izdevīga cena.
Pagaidām iecavnieki intuitīvi izzina aitu audzēšanas specifiku. Viņiem ar padomu un medicīnisko aprūpi daudz palīdz veterinārārste Ilze Dobele. Katrai mājlopu šķirnei vajadzīga individuāla pieeja. Maziem jēriņiem, piemēram, ļoti nepieciešams selēns, pārliecinājusies saimniece. Aitām pastāvīgi tiek nodrošināts sāls ar mikroelementiem un selēnu.
I. Dobele uzskata, ka aitkopība ir perspektīva nozare – šo mājlopu gaļa Eiropā ir ļoti pieprasīta. Savukārt cilvēku, kas nodarbojas ar audzēšanu, Latvijā ir maz.
Kavē interneta trūkums
Aitas ir ļoti izturīgi dzīvnieki. Tās vairāk jāuzrauga atnešanās laikā. Pavasaros un rudeņos vēlams apstrādāt pret parazītiem. Gan papildinot ganāmpulku, gan jau esošās aitumātes un teķi katru gadu jāizmeklē, vai nav infekcijas slimību, uzturēšanas nosacījumus atklāj ārste.
I. Paškeviča apgalvo, ka peļņu nes vismaz 50 aitumāšu liels ganāmpulks. Šogad nokārtoti dokumenti, lai saņemtu atbalstu šai lopkopības nozarei, ko sniedz Eiropas Savienības un nacionālās subsīdijas. Tās izmaksā par katru aitumāti, ja to ir vairāk nekā desmit.
Tā kā līdz mājām “Kraukļi” nav telefonsakaru līnijas un līdz ar to arī interneta, kārtot dokumentus subsīdijām un lauku atbalsta maksājumiem I. Paškevičai līdzējis Iecavas novada Domes lauksaimniecības organizators Stepans Drozdovs. Viņš bija pirmais, pie kura zemniece gāja konsultēties. Paškeviči cer, ka nākotnē kļūs lētāki mobilo sakaru pakalpojuma sniedzēju piedāvājumi, jo pasaules tīmekļa trūkums ļoti kavē uzņēmējdarbības attīstību.
I. Paškeviča nav dzirdējusi, ka Bauskas rajonā vēl kāds audzētu aitas. Tādēļ var sacīt, ka pašlaik mūsu pusē aitkopība ir netradicionāla nodarbe. Eiropā šo mājlopu gaļa ir pieprasīta, diemžēl Latvijas lauksaimnieki pagaidām lielajā tirgū nevar iespiesties. Valstī saražotā gaļa nesasniedz pat noteiktu sūtījuma kravas lielumu. Mazā konkurence nenāk par labu, jo nav piemēru, no kā pārņemt pieredzi un mācīties, secina aitu audzētāja.
Vajadzīga konkurence
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Bauskas pārvaldes vadītājs Jānis Bite uzskata, ka ekonomiski nozīmīga ražošana, kas nes peļņu, sākas, ja ir ap 300 aitumāšu liels ganāmpulks. Bauskas rajonā tāda saimniecība ir tikai viena – SIA “ORA” Bārbeles pagastā –, bet pārējās var uzskatīt par piemājas saimniecībām. Diemžēl ar “ORA” pārstāvjiem “Bauskas Dzīvei” sazināties neizdevās.
PVD Bauskas pārvaldes vadītājs teic, ka ar aitkopību izdevīgāk nodarboties Vecumnieku, Stelpes un Bārbeles pagastā. Nerentabli to būtu darīt Rundāles pašvaldības teritorijā, jo zeme pārāk dārga. Savulaik J. Bite apmeklējis ASV, Montānas štatu, kas klimata un dabas ziņā ir līdzīgs Latvijai, un bijis kādā saimniecībā, kurā turēts 16 000 aitumāšu. Īpašnieks peļņu guvis, nobarojot jērus. Aitas ganījušās 3,5 tūkstošu hektāru lielā platībā. Dzīvnieku apkopšanai saimnieks tērējis apmēram pusotru stundu dienā.
