1962. gada 2. jūnijs. No gada gadā krāšņāks un plašāks kļūst Ļeņina kolhoza topošais ciemats. Šurp uz pastāvīgu dzīvi jaunuzceltajās mājās pārcēlušās ap 30 kolhoznieku ģimenes.
1962. gada 2. jūnijs
No gada gadā krāšņāks un plašāks kļūst Ļeņina kolhoza topošais ciemats. Šurp uz pastāvīgu dzīvi jaunuzceltajās mājās pārcēlušās ap 30 kolhoznieku ģimenes. Ciematā jau iezīmējušās četras ielas: Dārza, Parka, Skolas un Kongo. Pašlaik būvbrigādes strādnieki brigadiera Jāņa Leitnanta vadībā beidz iekšējos apdares darbus trīs dzīvokļu mājā, lai tad ķertos pie astoņu dzīvokļu dzīvojamās mājas būves.
1972. gada 6. jūnijs
Pēc remonta ar pilnu jaudu sākusi darbu rajona bibliotēkas lasītava. Telpa kļuvusi it kā gaišāka un plašāka. Grāmatas, laikraksti un žurnāli izvietoti jaunos, ērtos plauktos. Lasītājiem pieejami visi republikas un liels skaits centrālo laikrakstu un žurnālu, kopskaitā vairāk nekā simts nosaukumu. Tos, kuri neklātienē vēlas apceļot pasauli, interesēs žurnāli «Vokrug sveta» un «Turist». Sociālistisko zemju dzīvi un kultūru atspoguļo šo zemju periodiskie izdevumi krievu valodā.
1982. gada 5. jūnijs
31. maijā Codes kolhoza partijas komiteja piekrita mehanizatoru ceha partijas organizācijas lēmumam uzņemt Ati Slakteri PSKP biedru kandidātos. Šis visādi simpātiskais puisis ir Sociālistiskā Darba Varoņa Jāņa Slaktera pirmais mazdēls. Codietis caur un cauri. Mēmeles krastā dziļi ieaugušas Slakteru dzimtas saknes. Māju, kurā dzīvo Slakteru ģimene, no Mēmeles šķir daži desmiti metru. Kad pat caur aizvērtām durvīm istabā iekļūst motorlaivas rēkoņa, Ata divgadīgais, cirtainais puisēns kļūst nemierīgs: «Tētis brauc…» un prasās uz upi. «Jau ar laivošanu saindēts,» saka Ata māte. 13 gados, kopš nodarbojas ar ūdensmotosportu, Atis Slakteris uzvarējis dažādās mūsu republikas ūdenskrātuvēs, guvis panākumus arī aiz republikas robežām.
1992. gada 2. jūnijs
Somu speciālistu projektētās šosejas Via Baltica izveidei Latvijas teritorijā netikšot bojāti labības lauki un meži – to izveidos, uzlabojot jau esošo M-12 šoseju, preses konferencē pastāstīja Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas tehniskais direktors Tālis Straume. Lai trase nevestu cauri apdzīvotām vietām, apvedceļus būvēšot Salacgrīvai, Saulkrastiem, Baltezeram, Rīgai, Ķekavai un Iecavai. Šim mērķim vajadzēs ap 80 miljoni rubļu no valsts budžeta, taču visa ceļa būve prasīs milzīgas summas. 1995. gadā paredzēts sākt Via Baltica apvedceļu reālu būvniecību. 2000. gadā jābūt gatavam Bauskas, Iecavas un Saulkrastu apvedceļam.
No rajona avīzes laiku griežos
