Kopš 2011. gada ūdenssaimniecības attīstības projektos Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novadā ieguldīti vairāk nekā 12 miljoni latu. Izdalot Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstīto ūdenssaimniecību projektu finansējumu ar iedzīvotāju skaitu pašvaldībās, iznāk, ka Bauskas novadā ieguldīti uz vienu iedzīvotāju apmēram 204 lati, Vecumnieku novadā aptuveni 245 lati un Iecavas novadā – 442 lati. 85 procenti no šīs naudas ir Eiropas Savienības fonda līdzfinansējums, pašiem vien šādas summas ieguldīt nebūtu izdevies. Šogad projektu īstenošana sāksies Rundāles novadā.
Glābj Mēmeli
Vecumnieku novada Skaistkalnē projektu vērtējumā saduras divi viedokļi. Iedzīvotāji ir neapmierināti ar darbu gaitā radītiem postījumiem un paaugstināto maksu par ūdeni un kanalizāciju. «Kanalizācijas vadus vajadzēja vilkt caur sakārtotu dārzu un māju vidi. Tas radīja diskomfortu. Nāca cilvēki ar sūdzībām – krūms izrakts, zemenes izbojātas, bet kaut kas bija jāupurē,» atceras Skaistkalnes pagasta pārvaldniece Ineta Skustā.
Pagasta pārvaldniece gan atzīst, ka citu variantu nebija. «Mums nekas cits neatlika. Tas nebija normāli, ka tādam lielam ciematam upes krastā nav nekādas kanalizācijas. Runāsim atklāti – Skaistkalnē liela daļa kanalizācijas ūdeņu no nosēdumu akām plūda Mēmelē. Vides dienests brauca ar pārmetumiem un sankcijām. Tagad kanalizācija sakārtota tiktāl, ka upē netek simts un viens strautiņš,» situāciju raksturo I. Skustā.
Galvenais esot bijis pieslēgt visas pašvaldības iestādes, skolu, jaunās mājas, daudzdzīvokļu ēkas. Kanalizācijas sistēmai pievienota ambulance, kurā beidzot ierīkota tualete ar noskalojamu ūdeni, kas atbilst mūsdienu prasībām. Citās pagasta apdzīvotajās vietās – Putnos un Mēmelē – kanalizācijas sistēmas ierīkoja padomju laikos, un nu beidzot tāda ir Skaistkalnē.
Mazāk remontu
«Projektā plānotie mērķi ir sasniegti. Paši par savu naudu tādu ūdens kvalitāti nepanāktu un attīrīšanas iekārtas nesakārtotu,» ūdenssaimniecības projektā Iecavā paveikto rezumē Jānis Feldmanis, Iecavas novada SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» valdes loceklis.
Būvdarbi atvieglojuši iestādes darbu. «Virzas ielā savulaik regulāri plīsa kanalizācijas spiedvads. Katru gadu trīs četras reizes rakām,» atceras J. Feldmanis. Tiesa, ne visi vecie tīkli ir nomainīti, tomēr tos pamazām mainīs par pašu naudu. Pirmie darbi plānoti jau šogad.
Paveiktais ļauj ietaupīt ūdens patēriņu. Kādreiz tīkla tehniskie ūdens zudumi bija 30 procenti, tagad mazāk par 20 procentiem. Plānots daudzdzīvokļu mājās ierīkot kopējos skaitītājus, kas ļautu vēl vairāk precizēt zudumu apjomu.
Darbi turpinās
Apmierināti ar paveikto ir Bauskas novada pagastu pārvalžu vadītāji. «Dzeramā ūdens analīzes savulaik uzrādīja 2,4 miligramus dzelzs uz litru ūdens. Atļautais – 0,4 miligrami. Projekta rezultātā dzelzs ir normas robežās. Cilvēki ir apmierināti ar ūdens kvalitāti,» apliecina Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova.
«Uzvarā galvenā problēma bija notekūdeņu apjoms – vajadzēja atdalīt lietus kanalizācijas sistēmu. Ieguvums – tīrs ūdens un jaunas attīrīšanas iekārtas, kas ilgi kalpos,» stāsta Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis.
Lieli līdzekļi ieguldīti Īslīces pagastā. Te – Bērzu ciemā – arī pašlaik realizē projektu ar kopējo finansējumu 401 565,03 lati bez pievienotās vērtības nodokļa (571 375,56 eiro). Izbūvē kanalizācijas tīklus, ūdensvadus. Darbi jāpabeidz līdz 28. martam.
Īslīces pagastā ierīkotas jaunas atdzelžošanas sistēmas un ūdens attīrīšanas iekārtas. Tomēr SIA «Īslīces ūdens» valdes loceklis Aleksandrs Rūja atzīst, ka problēmas sagādā vecās, nenomainītās kanalizācijas sistēmas. A. Rūja stāsta, ka iepirkumu rezultātā ieekonomēts 244 155,41 lats, kuru plānots izmantot kanalizācijas tīklu paplašināšanai Rītausmu un Bērzkalnu ciemā.
Šogad ūdenssaimniecības projektus īstenos vēl vairākās Bauskas novada apdzīvotās vietās.
Ekonomē ūdeni
SIA «Bauskas ūdenssaimniecība» vadība uzskata, ka realizētais projekts ir devis ļoti daudz ieguvumu. «Trīs remonta gadi ir bijuši ļoti saspringti. Lai gan bija dzirdama darbu kritika, tomēr kopumā paveiktā kvalitāte jāvērtē kā laba. Uzņēmēji centās ievērot iedzīvotāju intereses. Pats galvenais – vairāk nekā 95 procentiem Bauskas iedzīvotāju ir pieejams dzeramais ūdens un kanalizācija,» tā uzņēmuma valdes loceklis Gunārs Akmeņlauks.
«Kanalizācijas sistēmas galvenā problēma līdz šim bija nokrišņu un drenāžas sistēmas ūdeņi, kas noslogoja šo sistēmu. Tā vēl aizvien ir problēma, bet mazāka,» stāsta SIA «Bauskas ūdenssaimniecība» inženieris Valērijs Gabrāns. Tiesa, starpība starp ūdenspiegādi un kanalizācijas ūdeņu apjomu vēl aizvien ir ievērojama – 2013. gadā baušķeniekiem piegādāja 534 tūkstošus kubikmetru ūdens un attīrīja 718 tūkstošus kubikmetru kanalizācijas ūdeņu.
Projekta laikā ierīkoti daudzi jauni kanalizācijas un ūdens vadi – kopējais tīklu garums pieaudzis par pusi. Izdevies samazināt arī tehniskos ūdens zudumus – kādreiz dienā izsūknēti 1800 kubikmetri ūdens, tagad 1500. Pāri Mēmeles upei ierīkoti jauni kanalizācijas spiedvadi.
Gaida jaunos klientus
Viens no projektu nosacījumiem bija jaunu klientu piesaistīšana. Ja attīrīšanas iekārtas par lielu naudu uzbūvētas, tās ir iedzīvotājiem arī jāizmanto. «Stelpē izveidotajiem tīkliem pieslēdzās jauni klienti. Ir tādi, kas to vēl nav paveikuši. Tomēr pieslēguma vietas ir izbūvētas, gan jau agrāk vai vēlāk izvēlēsies. Cik tad ilgi nesīs ūdeni uz māju?» spriež Vecumnieku novada Valles pašvaldības aģentūras vadītājs Ziedonis Jankužs.
Skaistkalnē pašlaik pieslēdzies neliels mājsaimniecību skaits. I. Skustā atzīst, ka projekts noslēdzās vēlu rudenī, augsne bija slapja, tāpēc cilvēki gaida pavasari, kad zeme apžūs un varēs sākt rakt. «Pati esmu viena no tiem, kas gaida pavasari, lai varētu pieslēgties pie kanalizācijas sistēmas. Tomēr pieslēgšanos bremzē arī tas, ka darbu veikšanai vajag palielu naudu,» tā I. Skustā.
Pašlaik tikai viens klients pieslēdzies Bauskas novada Īslīces pagasta Ādžūnos uzstādītajām attīrīšanas iekārtām. A. Rūja atzīst, ka mājas atrodas salīdzinoši tālu no sistēmas – 20 – 30 metru, pieslēguma darbi var būt dārgi, tāpēc pagaidām neizvēlas to paveikt. Bauskas novada izpilddirektors Jānis Kalinka gan teic, ka projekts tikai pagājušajā gadā noslēdzies un iedzīvotāji vēl nav paguvuši izrādīt interesi. Reālo situāciju parādīs 2014. gads.
A. Gurkovskis zina teikt, ka Gailīšu pagasta Mūsas ciemā bija vairāki jauni abonenti. Mājsaimniecības pieslēgušās pie sistēmas Pācē. Darbus katrs veicis pēc savas rocības.
«Mazajos ciemos – Zorģos un Zālītē – jauno pieslēgumu salīdzinoši maz. Tur gan arī iedzīvotāju nav daudz,» situāciju Iecavas novadā raksturo J. Feldmanis.
Cīnīsies ar nelegāļiem
Mazajās apdzīvotajās vietās ļaudis cenšas pierunāt pieslēgties iekārtām, turpretī Iecavā un Bauskā attieksme pret iespējamajiem nelegālajiem pieslēgumiem un tiem, kas tecina kanalizāciju grāvī, solās būt skarbāka.
«Iecavā salikām kanalizācijas un ūdens sistēmas ielās, kur līdz šim tādu nebija. Ir jauni pieslēgumi. Turklāt kanalizācijas sistēma ir lētāka nekā nosēdumu akas. Trīs kubikmetru izvešana ar mašīnu maksā 28 eiro, bet trīs kubikmetri kanalizācijas sistēmā – apmēram trīs eiro,» tā J. Feldmanis.
Bauskā ir ap 200 jaunu abonentu. Apmēram 20 māju īpašnieki vēl nav pievienojušies. Pašvaldība sola pievērst uzmanību tam, kur paliek šo īpašumu kanalizācijas ūdeņi.
Daudzviet vēl aizvien izmanto gan veco kanalizācijas un ūdens sistēmu, gan jauno. Šogad veco sistēmu atslēgs. G. Akmeņlauks pastāstīja, ka iedzīvotājus vasaras gaitā informēs. Svarīgi esot pašiem skaidri apzināties, kādi ir pieslēgumi īpašumā, lai nav tā, ka pēc vecās sistēmas atslēgšanas māja paliek bez ūdens. «Vecie tīkli ir nolietojušies, bieži jāremontē. Gribam uzlabot uzskaiti, ko jaunās sistēmas atļauj. Tagad plānojam izskaust nelegālos pieslēgumus,» tā V. Gabrāns.
