Latvijā smēķē 41,4 procenti zēnu un 33 procenti meiteņu, kuri jaunāki par 15 gadiem. Tas secināts pētījumā, kurā piedalījušies arī Iecavas, Pilsrundāles un Bauskas 2. vidusskolas 7. – 9. klašu skolēni. Rezultāti pieejami šo skolu bibliotēkās.
Latvijā smēķē 41,4 procenti zēnu un 33 procenti meiteņu, kuri jaunāki par 15 gadiem.
Tas secināts pētījumā, kurā piedalījušies arī Iecavas, Pilsrundāles un Bauskas 2. vidusskolas 7. – 9. klašu skolēni. Rezultāti pieejami šo skolu bibliotēkās.
Secinājumi ir satriecoši
Pētījums ir starptautisks, 2002. gada pavasarī tas veikts vienlaikus 140 valstīs. Latvijā anketas izplatītas 53 skolās. Par to «Bauskas Dzīvi» informējusi Iveta Pudule, Veselības veicināšanas centra Veselības riska faktoru analīzes nodaļas vadītāja, atsūtot pilnu apkopojumu. Viņa uzskata, ka secinājumi ir satriecoši, jo, piemēram, smēķējošo pusaugu meiteņu skaits ir lielāks nekā pašlaik smēķējošo pieaugušo sieviešu īpatsvars, kas ir aptuveni 20 procentu. Tas rada nopietnas bažas par šo meiteņu, vēlāk jauno sieviešu un to bērnu veselību, kuri viņām varētu dzimt.
Lielākā daļa smēķējošo skolēnu (71,9%) ir pīpmaņu bērni. Kaitīgā netikuma pārmantošana ir likumsakarīga, secina I. Pudule. Taču vairāk nekā pusei – 55,5 procentiem – aptaujāto skolēnu, kuri paši nepīpē, to dara viens vai abi vecāki. Šie bērni bieži spiesti uzturēties telpās, kur ir tabakas dūmi, smaka.
Aizliegt pīpēt sabiedriskās vietās
Latvijā pakļautība pasīvai smēķēšanai ir ļoti izplatīta. Mājās to spiesti paciest 60 procentu jauniešu un 50 procentu pieaugušo. Iegūtie dati apstiprina pieņēmumu, ka tieši vide, kurā nenosoda smēķēšanu, īpaši fakts, ka jauniešu vecāki arī smēķē, iedrošina pusaudžus sākt pīpēt. Sabiedriskās vietās pasīvai smēķēšanai tiek pakļauts arī vairums (54,9%) nesmēķējošu jauniešu. Iegūtie rezultāti akcentē nepieciešamību ar likumu aizliegt smēķēšanu sabiedriskās vietās.
Vairāk nekā puse no smēķējošiem skolēniem tabakas izstrādājumus iegādājas veikalā. 61,8 procentiem audzēkņu veikalā neatteica pārdot cigaretes, kaut arī viņiem nav 18 gadu. Tas atklāj, ka tiek klaji pārkāptas likuma «Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu» prasības.
Zina par netikuma kaitīgumu
Tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujāto skolēnu atzinuši, ka skolā ir stāstīts par smēķēšanas kaitīgumu. Vēl mazāk audzēkņu izglītības iestādē ir diskutējuši par iemesliem, kāpēc līdzaudži smēķē. Tas atklāj, cik svarīgi ir skolu mācību programmās iekļaut jautājumus par pīpēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību un veselības veicināšanu. Dati parāda nozīmīgas atšķirības 7. un 8. klašu skolēnu informētībā šajos jautājumos: 8. klašu skolēni ir labāk informēti. Šīs atšķirības var tikt izskaidrotas ar to, ka Latvijā 8. klašu izglītības programmā veselības mācība ir obligāts priekšmets, bet vidusskolās to nepasniedz.
Pēc Veselības veicināšanas centra materiāliem apkopojusi
***
FAKTI
Vairāk nekā trešdaļa bērnu (36,7%) sākuši smēķēt, nesasniedzot desmit gadu vecumu.
Sešiem no desmit skolēniem, kuri smēķē, vecāki ir pīpētāji un dara to mājās, bērnu klātbūtnē.
Trīs no četriem pamatskolēniem vēlas atmest šo netikumu, bet atzīst, ka tas ir ļoti grūti.
Latvijā 2000. gadā vecumā no 15 līdz 64 gadiem aktīvi smēķētāji bija 51,3% vīriešu un 18,2% sieviešu.
Latvijā gandrīz divas piektdaļas no visiem nāves gadījumiem 35 – 69 gadus veciem vīriešiem (sievietēm šajā vecuma grupā – 6%) izraisa smēķēšana.
Veselības aprūpei, kas saistīta ar smēķēšanas izraisītām slimībām, 1999. gadā tērēti 3,24 miljoni latu. Aprēķinot izmaksas par zaudētiem darba gadiem, priekšlaicīgiem nāves gadījumiem, slimību stacionāro un ambulatoro ārstēšanu, Latvijas ekonomikai radās 43 miljoni latu zaudējumi.
***
Agra Zaķe, Iecavas vidusskolas direktore:
– Pati nekad neesmu smēķējusi. Pie skolas bija norādīta vieta, kur pīpējošie skolēni to drīkstēja darīt. Pēdējā gada laikā smēķētāju skaits ir sarucis. Tas ir skolēnu domes nopelns, kuri šo netikumu cenšas apkarot. Jaunieši ir labāk informēti, arī veselības mācības skolotāji labi strādā.
Aivars Indrikovs, Pilsrundāles vidusskolas direktors:
– Smēķēju no 23 gadu vecuma, atzīstu, ka tas ir kaitīgs ieradums, taču atmest ir grūti. Uzskatu, ka mūsu skolā nav lielu problēmu ar pīpēšanu, jo iekšējās kārtības noteikumi to aizliedz iestādes telpās.
Vera Grigorjeva, Bauskas 2. vidusskolas direktore:
– Pati nekad neesmu mēģinājusi smēķēt un man ir negatīva attieksme pret to. Izmantojot Sorosa fonda-Latvija piedāvājumu, mūsu skolas pedagogi mācījās speciālos veselīga dzīvesveida kur- sos. Piemēri par smēķēšanas kaitīgumu ir šausminoši, cenšamies bērnus pārliecināt, cik tas ir slikti.
