Vecumnieku ciema nomalē arvien biežāk dzirdami šāvienu trokšņi. Tur «karo» jauni puiši, turīgi vīri, arī drosmīgas daiļā dzimuma pārstāves.
Vecumnieku ciema nomalē arvien biežāk dzirdami šāvienu trokšņi. Tur “karo” jauni puiši, turīgi vīri, arī drosmīgas daiļā dzimuma pārstāves. Kariņa spēles notiek nesen izveidotajā peintbola parkā “xGun”, kura saimnieks ir 24 gadus vecais vietējais puisis Kaspars Polis.
Kaspars ir Banku augstskolas absolvents, SIA “Izklaides risinājumi” direktors. Vēl viņš strādā tirdzniecībā, ir arī darbs interneta portālā. “Strādāju septiņas dienas nedēļā,” atzīstas jaunietis. Šogad Vecumniekos izveidoto peintbola parku par īpašu sasniegumu Kaspars neuzskata: “Tas ir mans pirmais nopietnais uzņēmējdarbības veikums, bet noteikti pie tā neapstāšos. Šis ir sākums citām iecerēm, tā ir mana pieredze.”
Man gan šķiet, ka 24 gados esi sasniedzis daudz. Ko tu uzskati par savas veiksmes pamatu?
– Nedomāju, ka ir kādi lieli panākumi, tomēr par sasniegto nesūdzos. Tas varētu būt darba rezultāts, kas gūts, strādājot septiņas dienas nedēļā. Tā ir arī veiksmīga sakritība – būt īstajā laikā īstajā vietā. Noteikti tie ir arī manas dzīves labie pamati. Vispirms jāmin vecāki, no kuriem esmu iemācījies ar prieku darīt visus darbus. Vecumnieku vidusskola man sniegusi labus zināšanu pamatus. Darbojoties debašu kustībā, izkopu komunikācijas iemaņas, prasmi argumentēti aizstāvēt savu viedokli.
Manā īpašumā ir seši hektāri zemes, kas atrodas netālu no asfaltēta ceļa. Zeme ir izvietota interesantā, kalnainā reljefā. Peintbola parks ir sākums manai uzņēmējdarbībai.
Vai, veidojot savu peintbola parku, daudz skatīji citus šādus laukumus?
– Neesmu bijis nevienā citā peintbola laukumā. Visu informāciju savācu internetā, no saviem somu sadarbības partneriem. Viņi arī plānoja laukuma uzbūvi. Aprīlī sākām rakšanas darbus, jūnijā notika pirmās spēles.
Izveidoti trīs spēļu laukumi, katrā no tiem dalībnieki var īstenot savu scenāriju. Vienā iekārtojums atgādina kaut ko no Otrā pasaules kara, te var vairāk izspēlēt dažādus stratēģiskus gājienus. Otru esam nosaukuši par “Pamesto pilsētu”. Te ir automobiļi, iecerēts vēl izveidot ielu maketus. Te nu var cīnīties kā īstā “bojevikā”. Trešais spēļu laukums iekārtots mežiņā, tam dots nosaukums “Džungļi”, te “karotāji” var izbaudīt vairāk ekstrēmu izjūtu.
Vai “karotāju” vidū ir arī apkārtnes puikas?
– Tā kā šī nav lēta izklaide, izstrādājot biznesa plānu, vairāk orientējāmies uz turīgiem iedzīvotājiem. Apkārtējie šo objektu pieņēmuši ar sapratni. Tā izbūvē atbalstu sniedza arī pašvaldība. Te ir darba vietas arī Vecumnieku iedzīvotājiem.
Ko tu vēlētu tiem jauniešiem, kuriem grūti saņemties? Lasot šo publikāciju, viņi varbūt iedomāsies, ka arī gribētu tā kā tu – būt jauni veiksminieki.
– Ir jātic savām spējām, un nav jābaidās īstenot savas idejas. Es arī, pirmajā kursā studējot, skatījos uz jaunajiem uzņēmējiem un domāju – kā gan viņi to dabūjuši gatavu? Taču tad sapratu, ka ar noraudzīšanos vien, varbūt pat ar skaudību neko nepanākšu. Ir jāsāk darīt, nav jābaidās kļūdīties, galvenais – iecerei jāveltī ļoti daudz laika. Visam savs laiks.
Šķiet, nav jau īsti patiess apgalvojums, ka jaunība domāta, lai iztrakotos, lai baudītu dzīvi. Ja vēlies vairāk sasniegt, ir daudz jāstrādā. Kaut gan negribētu, lai tagad visi nodomā, ka 24 gadu vecumā esmu sevi visu pilnībā ziedojis darbam. Atliek man arī laiks izklaidēm. Patīk to pašu peintbolu uzspēlēt, pabraukāt ar ūdensmočiem. Bet zinu, ka citi tam atvēl krietni vairāk laika.
