Ceļosim! Mēmeles izteka meklējama netālu no Rokišķiem.
Domubiedru grupa no Brunavas pagasta vairākas reizes gadā dodas tuvākos un tālākos ceļojumos. Braucēji pabijuši Lietuvas pierobežā, apskatīta Igaunija, tostarp Rīgas jūras līcī atrodamā Roņu sala. Vasaras nogalē ceļotājiem radās doma uzmeklēt Mēmeles sākumu.
Lietaina diena
Iepriekš izvēlētā oktobra sestdiena īsteni atbilda domubiedru grupas nosaukumam «Lietus un saules ceļotāji». Pērn braucēji baudīja saules pielieto atvasaru Tartu, šoruden ekspedīcijā Lietuvā ceļabiedrs bija rēns smidzeklis. Tas bija pirmais pārbaudījums speciāli sagādātajām vējjakām. «Pārbaudījumu ar lietu mūsu jakas izturēja. Turklāt, ejot pa mežu uz ezeru, spilgtās krāsas starp kokiem bija labi samanāmas,» tā par ekipējumu teic grupas vadītājs Jānis Alksnis.
Ceļotāji maršrutā gan ļauj vaļu pēkšņām improvizācijām, gan dažu apskates objektu apmeklēšanu rūpīgi saplāno.
Savaldzina Napoleonu
Šoreiz pieteiktā ekskursija Rokišķu muižā bija pareizā izvēle, jo ceļotājus ar savu stāstījumu aizrāva ēkās iekārtotā reģionālā muzeja gids Giedrjus Kujelis. Grāfu kabinetā, medību un kamīnu zālēs saglabājusies 19. gadsimta muižas gaisotne, neraugoties uz to, ka padomju okupācijas laikā te bija ierīkotas graudu un minerālmēslojuma noliktavas.
Aizraujošs bija gida stāsts par savulaik muižas īpašnieku grāfu Tīzenhauzu dzimtas pārstāvi Sofiju. Viņa bijusi slavena franču valodā rakstītu romānu autore. Sofijas pielūdzēju pulkā bijis gan Krievijas cars Aleksandrs I, gan Francijas imperators Napoleons Bonaparts.
Dzimuši amatnieki
Ne tikai Rokišķos, bet visā Lietuvā pazīstami amatnieka Liongina Šepkas koktēlniecības darbi. Viņa radītās koka kompozīcijas, skulptūras, bareljefi izceļas ar oriģinalitāti, neparasto izpildījumu un daudzveidīgo sižetu. Līdzīgi kā par norvēģiem smej, ka tie piedzimstot ar slēpēm pie kājām, par lietuviešiem varētu teikt, ka viņiem visiem šūpulī likti kokgrebēja piederumi. L. Šepkas vārdā nosauktais parks Rokišķos ir lielisks šīs atziņas apliecinājums. Tajā skatāmas daudzas liela izmēra koka skulptūras.
Rokišķu muzejā apmeklētājiem iespēja piedalīties degustācijā «Siera ceļš». Rokišķu piena kombinātā nonāk arī Latvijas brūnaļu devums, kas pēcāk pie mums atceļo daudzveidīgos siera izstrādājumos.
Zeme sāk šūpoties
Tomēr ceļotāju galvenais mērķis bija atrast Mēmeles izteku. Izmantojot modernās mūsdienu tehnoloģijas, noteiktas precīzas upes tecējuma sākuma koordinātas. Tas ir nelielais purvā esošais Lūšnas ezers. No autoceļa nepilns kilometrs jāiet pa mežu, kurā drīz var saskatīt klajumu ar meža ezeru. Koki beidzas, veidojas krūmājs, ūdenstilpnei tuvojoties, pamatne zem kājām sāk līgani šūpoties. No ezera puses tekošās vairākas tērcītes, kopā saplūstot, veido Mēmeli. Līdz savai otrai Lietuvā dzimušajai māsai Mūsai ūdenim jānoskrien teju divi simti kilometru.
Nonākot pēc iespējas tuvāk Mēmeles iztekai, ceļotāji purvā iesprauda karogu ar grupas logo. Simbolisko ekspedīcijas maltīti iztraucēja lietus, kurš nemaz negribēja rimties. Tādēļ brauciens tika papildināts ar vēl
vienu apskates objektu – apmēram 20 kilometrus attālo Sartu ezera krastā esošo 36 metrus augsto skatu torni, kas slejas krietni virs koku galotnēm. Izrobotā krasta līnija ir gandrīz 80 kilometrus gara. Tas ir ceturtais lielākais ezers Lietuvā, kurā vietu sev radušas sešas salas.
Nemunelis pārvēršas par Mēmeli
Mēmeles sākuma koordinātas: 55°54’36”N 25°36’09”E.
Upes kopējais garums – 191 kilometrs. Mēmele iztek no Lūšnas ezera, nedaudz uz dienvidiem no Lietuvas pilsētas Rokišķiem. Upes kopējais kritums no augšteces līdz satekai ar Mūsu ir 97 metri.
Lietuvā upi sauc Nemunelis.
76 kilometru garumā Mēmele plūst gar Latvijas–Lietuvas robežu. Latvijā tās garums ir 40 kilometru, līdz tā sasniedz Bausku, savienojas ar Mūsu, veidojot Lielupi.
Avots: upes.lv.
Leģenda par Rokišķu dibināšanu stāsta par kādu mednieku. Vīra vārds bijis Roko. Šajā apkaimē viņš nomedījis ļoti daudz zaķu, kas lietuviešu valodā skan «kišķis». Tādējādi vietai nosaukums radies, saliekot šos abus vārdus kopā.
