Latvijas delegācija bija trešā no trim Baltijas kaimiņvalstīm, kas šajā gadā ieradās valsts vizītē Moldovā.
Latvijas delegācija bija trešā no trim Baltijas kaimiņvalstīm, kas šajā gadā ieradās valsts vizītē Moldovā. Pirms tam šo zemi apmeklēja arī Igaunijas un Lietuvas prezidenti.
Divas dienas – 3. un 4. aprīlis – bija pietiekami smagas. Šādu atzinumu Latvijas žurnālistu grupai īsi pirms izlidošanas uz mājām pauda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vēl viņa piebilda, ka mūsdienu paātrinātajā pasaulē īsas vizītes kļūstot modernas.
Visvairāk uzņēmēju
Ar ko zīmīgs Moldovas apmeklējums bija mūsu valstij? Abu kaimiņzemju delegācijās nebija tik plašas uzņēmēju pārstāvniecības. Proti, vairāk nekā 40 dažādu firmu vadoši darbinieki iesaistījās Moldovas un Latvijas uzņēmējdarbības forumā, par kuru jo liela interese bija arī mājiniekiem. Šī tikšanās pievērsa 130 dažādu Moldovas uzņēmumu pārstāvju uzmanību. Šoreiz Latvijas delegācijā nebija neviena baušķenieka, taču kaimiņpilsētas Jelgavas vairāku ražotņu amatpersonas meklēja sadarbības partnerus. Ne tikai jelgavnieki, arī citu firmu pārstāvji pieļauj kopīgas ieceres un to īstenošanu.
Kāds ir fons nākotnes plāniem? To “Bauskas Dzīve” vaicāja SIA “Šlokenbeka” direktoram Mārim Paideram, kura vadītā sabiedrība strādājusi un arī šogad turpinās darbu Bauskas rajona satiksmes artēriju sakārtošanā. Viņš nesteidzās runāt par konkrētām ievirzēm. M. Paiders domā, ka būtu jāsāk ar nozares speciālistu apmācību un sagatavošanu darbam. Ceļu būve ir darba un naudas ietilpīga nozare, tajā tikai pēc rūpīgiem apsvērumiem varētu veidoties sadarbība.
Zeme sadrumstalota
Vizītes laikā izskanēja secinājums, ka Moldovas ekonomiskā attīstība salīdzinājumā ar Latviju ir atpalikusi par gadiem desmit. Moldovas ekonomikas ministrs Valeriuss Lazars situācijas raksturojumam minēja faktu, ka viņu valsts var sacensties ar Albāniju, kas, kā zināms, ir viena no nabadzīgākajām Eiropas zemēm. Kopš 2001. gada Moldovā ir vērojami ražošanas kāpinājuma tempi.
“Bauskas Dzīve” interesējās par situāciju laukos. Viktorija Konsilepo vairākus gadus strādā Bričonas rajona Pereritas pašvaldībā par sekretāri. Moldovas pašvaldībās iedzīvotāju skaits nav mazāks par diviem tūkstošiem. Dzīve laukos mainījusies pēc zemes reformas, kad to sadalīja gan kopsaimniecībās strādājošajiem, ņemot vērā viņu darba stāžu, gan lauku skolu pedagogiem un mediķiem, arī citām personām, kuru nodarbošanās saistīta ar laukiem. V. Konsilepo izmantojot nepilnus divus hektārus lielu platību. Bija jāsaprot, ka zeme ir sadrumstalota un ne jau lielāko daļu nomā kooperatīvi, ko izmanto vērienīgāk. Piemājas saimniecību modelis ir pietiekami izplatīts.
Izbraucot ārpus pilsētas, jau varēja redzēt, ka laukos pamazām sākas pirmie pavasara darbi. Latvijas žurnālistu grupas pavadonis Sergio Teodoru sacīja, ka pagājusī ziema Moldovā bijusi gara un barga, sals sasniedzis pat mīnus 30 grādu.
Diktē lielais brālis
Saprotams, ka divās dienās par valsti rodas tikai neliels priekšstats. Bet tajā nevarēja nemanīt lielā brāļa, proti, Krievijas, ietekmi. Jāsecina, ka bijušās padomjzemes republikās šīs izpausmes ir atšķirīgas. Moldova, tāpat kā Gruzija, tieši pirms Latvijas valsts vizītes saņēma Krievijas paziņojumu par vīna un konjaka importa pārtraukšanu. Šo preču īpatsvars eksportā ir ievērojams un radīs lielus zaudējumus. Par šo faktu satraukumu pauda arī Moldovas Ārlietu ministrijas darbinieks S. Teodoru. Viņš gan prognozēja, ka valsts vīnrūpniecības nozare būs motivēta aktīvāk meklēt tirgu Eiropas Savienības valstīs.
Nepārprotami bija jaušama Moldovas virzība uz ES. Sākumā minētās triju Baltijas zemju valsts vizītes jāuzskata par pieredzes gūšanu, lai šis nākotnes plāns īstenotos veiksmīgāk.
Vēl jāpiemin fakts, ka Piedņestras reģions, kas savulaik veidoja 40 procentu Moldovas ekonomiskā potenciāla, ir īpaša zona. Moldova to uzskata par unitāras valsts autonomu apgabalu. Savukārt Piedņestra, kurā ir neapšaubāma Krievijas ietekme, nākotnē saredz divu līdzvērtīgu starptautisku subjektu konfederāciju ar perspektīvu uz Piedņestras pilnīgu valstisko neatkarību.
Cik dažādi var būt neatkarības scenāriji – arī par to bija jādomā pēc Moldovas apmeklējuma.
***
Fakti
– Iedzīvotāju skaits – 4,45 miljoni (saskaņā ar 2005. gada jūlija datiem), tajā skaitā 580 tūkstošu Piedņestras reģionā. Aptuveni 55 procenti iedzīvotāju izvietojas laukos.
– Pusmiljons strādā ārzemēs, galvenokārt Itālijā, Grieķijā, Spānijā un Portugālē.
– Vidējā alga – aptuveni 120 USD, vidējā pensija – 40 USD mēnesī.
