Vecsaules pagasta pieaugušo tālākizglītības koordinatore Daina Jarmalaviča, sadarbojoties ar Bauskas lauku konsultāciju biroju, bija organizējusi pieredzes apmaiņas braucienu pa Sēlijas novadu.
Vecsaules pagasta pieaugušo tālākizglītības koordinatore Daina Jarmalaviča, sadarbojoties ar Bauskas lauku konsultāciju biroju, bija organizējusi pieredzes apmaiņas braucienu pa Sēlijas novadu.
Pabijām mazpilsētā Aknīstē, kur jutos ļoti labi. Neliela pilsētiņa, skaisti sakopta. Bija, par ko priecāties. Patīkami ļaudis.
Tālāk devāmies uz Subati. Mazliet novirzījāmies no mērķa, kamēr nokļuvām Ilūkstē, no kurienes braucām uz Bebreni. Skaistas ainavas, pakalni un ielejas, majestātiskas baznīcas, nelielas kapsētas ceļa malā. Maršrutā no Aknīstes līdz Bebrenei sastapām tikai divus cilvēkus un piecas vieglās mašīnas. Šķiet, ja uzkāptu kaut vienā pakalnā un balsī sauktu: “Cilvēki, kur jūs esat?”, atbilde tā arī neatskanētu. Tukši un pamesti ir Sēlijas lauki.
Protams, iebraucot Bebrenē, šķita – viss mainījies. Mūs sirsnīgi sagaidīja, stāstīja par pagastu, par savu nodarbošanos. Pārsteigumu un patīkamus mirkļus sagādāja Bebrenes muižas pagrabu apskate. Satikām pat muižas spoku.
Atstājot Bebreni, devāmies Subates virzienā. Ceļa norāžu tikpat kā nebija. Blakussēdētāja centās fotografēt graustu pēc grausta. Varbūt tāpēc, lai mājās parādītu savējiem, kādi izskatās Sēlijas lauki.
Pēdējā tikšanās vietā ieradāmies, kad saulīte jau rietēja. Aplūkojām Subates kultūras namu un evaņģēliski luterisko baznīcu, kas šogad svinēs 320 gadu jubileju. Ar dievnama apskati beidzās mūsu ceļojums pa Sēliju.
Atgriežoties Vecsaulē, sapratu – nekur nav tik labi kā mājās. Iespējams, brauciens man ļāva apzināties, ka mēs varam būt lepni par savu Vecsauli, par mūsu sakoptajiem laukiem, par čaklajiem cilvēkiem, kas kaut ko dara, lai šeit būtu patīkami dzīvot.
A. DRAVNIECE Vecsaules pagastā
