Valsts prezidente izsludinās grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli, jo Saeima tos pieņēma steidzamības kārtā.
Valsts prezidente izsludinās grozījumus likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), jo Saeima tos pieņēma steidzamības kārtā.
Grozījumi likumā palielinās Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pilnvaras izvērtēt, vai firma spēj veikt deklarēto darbību un nereģistrēt to ar PVN apliekamo personu reģistrā, ja tā sniedz nepatiesas ziņas par šīm spējām. Ir paredzētas arī tiesības aizkavēt priekšnodokļa atmaksu uz pārbaudes laiku, rakstīts «Dienā». Grozījumus likumā pieņēma tāpēc, ka iepriekšējā likuma redakcija pieļāva iespēju, izmantojot uz neesošām adresēm pierakstītas ar PVN apliekamas personas, izkrāpt no valsts budžeta priekšnodokļa summas, ko darījuma partneris budžetā nav iemaksājis.
«Bauskas Dzīve» mēģināja noskaidrot, kāds fiktīvo darījumu apmērs vērojams mūsu rajonā, tāpēc uz sarunu aicināja VID Zemgales reģionālās iestādes Bauskas nodaļas vadītāju Dzidru Brūveri.
Precizējiet, kā bija iespējams izkrāpt nodokli no budžeta?
– Normatīvajos aktos ir noteikta PVN iekasēšanas kārtība, pēc kuras nodokli budžetā maksā PVN maksātāju reģistrā fiksēta persona (ar PVN apliekama persona). Ar PVN apliekama persona katru mēnesi uzskaita PVN, kas maksāts darījuma partneriem par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Šīs nodokļa summas likumā tiek definētas kā priekšnodoklis. Izrakstot rēķinus par klientiem sniegtiem pakalpojumiem un pārdotām precēm, nodokļu maksātājs (NM) uzskaita arī PVN kā saņemto. Ja samaksātā PVN (priekšnodokļa) summa ir mazāka par saņemto, tad starpība jāiemaksā budžetā, bet, ja otrādi, tad uzskatāms, ka PVN ir pārmaksāts un NM ir tiesības saņemt no budžeta pārmaksāto PVN summu. Negodīgie NM izmanto šo kārtību, lai izkrāptu nodokli no budžeta, viltojot dokumentus vai uzrādot nepatiesu informāciju savās PVN deklarācijās, tādējādi samazinot maksājamā nodokļa apmēru vai palielinot priekšnodokļa summu.
Kādi paņēmieni tika izmantoti dokumentu viltošanā?
– Dokumentu viltošanai tiek izmantoti dažādi paņēmieni. Piemēram, tika viltotas pašreizējo preču pavadzīmjurēķinu veidlapas, ar tām tika noformēti fiktīvie darījumi. Kopš 2002. gada 1. jūlija apritē ir jaunas preču pavadzīmjurēķinu veidlapas, kuru paaugstinātā drošības pakāpe praktiski izslēdz iespēju tās viltot.
Nosauciet konkrētas personas rajonā, kas ar to nodarbojās?
– Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 22. pants aizliedz nodokļu administrācijas ierēdņiem izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju. Tādēļ nevar publiski nosaukt nevienu uzņēmēju, kas nodarbojas ar šādiem krāpnieciskiem nodarījumiem, bet tie uzņēmumi, kurus tur aizdomās sakarā ar minēto, atrodas VID pastiprinātā kontrolē.
