Jau mēnesi sabiedrības uzmanībā nonācis jautājums – būt vai nebūt mazajai spēkstacijai uz Mūsas? Upe nolūkota sen, taču, mainoties gan valdošajai iekārtai, gan arī īpašniekiem, HES iecere tā arī nav tikusi realizēta.
Jau mēnesi sabiedrības uzmanībā nonācis jautājums – būt vai nebūt mazajai spēkstacijai uz Mūsas? Upe nolūkota sen, taču, mainoties gan valdošajai iekārtai, gan arī īpašniekiem, HES iecere tā arī nav tikusi realizēta. SIA “Mūsas straume” pašreiz ir aktualizējusi gadu gadiem iestāvējušo projektu, un rīt par to galavārds jāsaka Gailīšu pagasta padomei. Pagasta iedzīvotāji ir teikuši skaidru “nē” hidroelektrostacijai. Tomēr uzņēmēji nedomā tik viegli padoties. Algojuši cilvēkus, kas pagastā cītīgi vāc parakstus “par” HES būvniecību, iesnieguši vēstuli ministrijā, ieplūdinājuši jaunas ēsmas sabiedriskajā domā par sakārtotas vides radīšanu un peldvietu izveidošanu.
Es pieķeros pie pēdējās. Iekārtotu peldvietu Mūsā tiešām trūkst. Mēģināju uzburt nākotnes ainu. Lai tā būtu reālāka, pirmdienas vakarā apmeklēju Iecavas upītes HES (Grienvaldes dzirnavu spēkstacija). Pretī blāvoja duļķains, zaļš šķidrums, kura dūņainajā paklājā diezin vai kāds vēlētos kāju spert, kur nu vēl valgmi meklēt, metoties peldus. Citi piemēri arī tālu nav jāmeklē. Rundāles spēkstacija uz Īslīces. Tur zilais ūdens spogulis nav saskatāms, tikai divas urdziņas laužas no zemes dzīlēm, meklējot ceļu, apliecina baušķenieks Rihards Ješinskis. Situācija nav labāka pie lielajām HES.
Pašlaik Latvijā jau ir 149 mazās HES, bet šīs spēkstacijas ražo tikai nieka vienu procentu no kopējās elektroenerģijas. Pasaules Dabas fonds paudis viedokli, ka energoefektivitātes pasākumi ietaupītu daudz vairāk enerģijas, nekā saražo mazās hidroelektrostacijas. Mazo HES īpašnieki atzīst, ka šajā biznesā neko daudz nopelnīt nevarot. Ekonomiste Dace Ķemere (“Diena”, 19.03.2008.) jautā: kāpēc iznīcināt vēl atlikušās skaistākās vietas Latvijā, lai iegūtu šādu santīmu biznesu?
