16 gadu jubileju svin Dāvis Rimševics Jauncodē.
Dāvis Rimševics mācās Bauskas 2. vidusskolas 9. klasē un ir apņēmības pilns pēdējo pamatskolas mācību gadu noslēgt ar augstu vidējo vērtējumu. Jaunietis ļoti nopietni un mērķtiecīgi trenējas brīvajā cīņā un neslēpj vēlmi startēt augstākās klases sacensībās.
Stipendija – papildu stimuls
Pašlaik Dāvja vidējais sekmju vērtējums ir mazliet virs astoņām ballēm, un puisis ir apņēmies turpināt mācīties tikpat labi arī turpmāk. «Vēlos saņemt stipendiju. Tas ir papildu stimuls, lai labi mācītos. Man patīk matemātika un mājturība, savukārt latviešu valoda un vēsture man neiet pie sirds,» smaidot atzīst Dāvis. Viņam ir 21 klasesbiedrs. Lielākā daļa skolēnu kopā ir no pirmās klases, tāpēc kolektīvs izveidojies draudzīgs. Dāvis uzteic mācību iestādes skolotājus: «Pedagogi ir jauki un prasmīgi savā arodā. Klases audzinātāja Svetlana Jurčenoka mums palīdz ne tikai mācībās un skolas dzīvē, bet arī dod vērtīgus padomus par norisēm ārpus skolas sienām.»
Dāvim ir brāļi Stīvens un Kevins, māsa Elānija. Jaunieši kopā pavada daudz laika un nereti no sirds izrunājas, dalās pa dienu piedzīvotajā. Dāvis neslēpj, ka ir vienīgais ģimenē, kurš nav apveltīts ar muzikālu talantu: «Brāļi un māsas spēlē kādu mūzikas instrumentu un dzied, bet es – es sportoju.»
Jaunietis ar raksturu
Dāvis nopietni trenējas brīvajā cīņā. Viņam nodarbības ir katru darbdienu, savukārt sestdienās ir sacensības, un vienīgā brīvdiena ir svētdiena, kad Dāvis jau no paša rīta dodas uz draudzi «Jaunā dzīve».
Pirms atbildīgiem un svarīgiem mačiem treniņi notiek pat divas reizes dienā. «Ir dienas, kad pieceļos sešos, eju uz treniņu. Atgriezies mājās, ieeju dušā, paēdu un dodos uz skolu. Pēc mācībām atkal uz treniņu un vakarā mājās. Man patīk tas, ko es daru. Ir brīži, kad sevi piespiežu darīt treniņos to, ko negribas, bet tikai tā var sasniegt rezultātus. Lai būtu labas sekmes un atliktu vēl laika treniņiem, ir jābūt raksturam. Man patīk teikt, ka cīņas sporta veids nav vājajiem, tas ir stipro cilvēku sporta veids,» pārliecinoši saka Dāvis.
Jaunieša vērtīgākā pieredze un svarīgākā medaļa izcīnīta Krievijā. «Krievija ir viena no brīvās cīņas lielvalstīm. Es sacensībās izcīnīju otro vietu. Tas man bija liels notikums un fantastisks sasniegums,» atklāj jauncodietis.
Nodoties brīvajai cīņai
Dāvis brīvo laiku pavada kopā ar brāļiem un māsu, draugiem skolā un draudzē. Viņš cilvēkus sev apkārt nešķiro. «Es vienlīdz vērtēju savus draugus skolā un draugus draudzē. Katrs esam citādāks, ar saviem uzskatiem un dzīvesveidu. Es cenšos būt draudzīgs ar visiem. Draugs ir un paliek draugs, vienalga, vai viņš tic Dievam vai ne,» pārdomās dalās jaunietis.
Jaunietim patīk ceļot kopā ar ģimeni. Pērn visi bijuši Turcijā, kur pavadītas septiņas dienas. «Laiks paskrēja nemanot. Man tā patika nekā nedarīšana, ka atgriezties pie ikdienas ritējuma bija ļoti grūti. Nezinu, kāpēc, bet es vēlos aizbraukt uz Kanādu,» stāsta jubilārs.
Dāvis vēl nav izlēmis, ko darīs pēc devītās klases. Ja atvērsies brīvās cīņas internāts, viņš vidējo izglītību varētu iegūt tur. Paralēli mācībām internātā treniņi notiek divreiz dienā. Ja tāda izglītības iestāde netiks izveidota, Dāvis vidusskolas atestātu iegūs Bauskas
2. vidusskolā.
Puisis ir apņēmības pilns cīnīties Eiropas vai pasaules čempionātā. Arī Olimpiskās spēles ir sapnis. «Pērn vienā no cīņas fināliem zaudēju cīkstonim, kurš pēc sacensībām aizbrauca uz Eiropas čempionātu. Viņa vietā varēju būt es. Šādas neveiksmes ir nepatīkamas, bet tās man liek saņemties vairāk un trenēties vēl cītīgāk,» pārliecināti nosaka Dāvis. Aizraujošākais sporta pasākums, kuru Dāvis apmeklējis, bijis pērnā gada Eiropas čempionāts brīvajā cīņā, kas notika Rīgā. «Klātienē redzēju labākos Eiropas cīkstoņus, kuru gaitām sekoju līdzi ikdienā. Tās bija fantastiskas izjūtas. Ja turpināšu trenēties, ticu, ka reiz būšu viņu vietā,» pārliecinoši sarunas beigās saka Dāvis Rimševics.
