Beidzot ir īsti karsta vasara, kas ir piemērota dabiskās saules iedeguma gūšanai un D vitamīna rezervju uzkrāšanai. Taču jāatceras – ilgtermiņā skaistais saules radītais iedegums var progresēt negatīvā stadijā – pārvērsties par ļaundabīgiem ādas audzējiem. No saules radītā siltuma nepieciešams sargāties, lai nedabūtu karstuma dūrienu un neciestu no pārkaršanas. Īpaši bīstami tas ir hroniskajiem slimniekiem, veciem cilvēkiem un maziem bērniem.
Saslimstība pieaug
Siltākajās dienās bieži izskanējušas ziņas, ka dažviet Latvijā saules kaitīgā ultravioletā starojuma koncentrācija pārsniegusi normu, kas nodara kaitējumu cilvēka veselībai. 1. jūnijā Rucavā ultravioletās radiācijas indeksa maksimālā vērtība sasniedza septiņus punktus, kas bijusi pagaidām augstākā atzīme šogad visā valstī.
«Saules radiācija, ultravioletais starojums ir kļuvis ļoti spēcīgs, un radiācija ir pastiprinājusies,» atzīst staru terapeits ārsts Māris Mežeckis. Tam ir reāli pierādījumi: laika posmā no 1983. līdz 2012. gadam pieaugusi saslimstība un arī mirstība no ādas audzējiem. Ar ādas vēzi saslimst vidēji 76 procenti, bet ar ļaundabīgo audzēju melanomu – 49 procenti pacientu, kam iemesls bijis saules radīti apdegumi un ultravioletais starojums. Latvijā ar ādas vēzi katru gadu sasirgst vairāk nekā 200 un nomirst vairāk nekā 80 cilvēku, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.
M. Mežeckis stāsta, ka ārstēt saules radītās ļaundabīgās sekas var divējādi – ķirurģiski vai ar staru terapiju. «Kur apdegumu radītie audzēji var radīt redzamus fiziskus defektus, tur izmanto staru terapiju, piemēram, degunam, acu kaktiņiem, citviet sejai,» skaidro dakteris. «Diemžēl preparātu, zāļu, ar ko audzējus varētu ārstēt, nav!» Viņš arī atgādina, ka melanoma kā ādas audzējs nav izārstējama.
Izvairīšanās nav vēlama
«No saules stariem, kā zināms, pavisam izvairīties nav iespējams un nav arī īsti vēlams, bet izaicināt sevi, savu veselību un dzīvību uz nepatikšanām gan nedrīkst!» brīdina M. Mežeckis. Viņš stāsta, ka no ādas audzējiem, kam iemesls bijuši saules kaitīgie faktori, nav pasargāti ne vien ļoti gaišas ādas krāsas cilvēki, bet arī tumšādainie. «Taču valstīs, kur sievietēm jāstaigā apmetņos, lai pilnībā nosegtu augumu, viņas nesaņem organismam vajadzīgo vitamīnu devu un dabū citas slimības, ciešot no vitamīnu trūkuma,» zina stāstīt ārsts.
«Lai sauļošanās pēc laika neatstātu paliekošas sekas uz ādas veselību, pirms sauļoties, ir piemēroti sevi jāsagatavo – jāvelk atbilstīgs apģērbs, uz atklātajām ķermeņa vietām jāliek aizsargkrēmi. Bieži cilvēkiem apdeg deguns – arī uz tā nevajag žēlot uzziest tādu biezāku taukaina krēma kārtu,» piesardzības pasākumus stāsta M. Mežeckis.
Ja tomēr nācies saulē nemanot apdegt – karstākajās dienās tas var notikt zibenīgā ātrumā, neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķe Žanna Audere un ģimenes ārste Inese Cēbere aicina cilvēkus jau laikus parūpēties, lai aptieciņā būtu «Panthenol» aerosola putas. «Tās der arī parastiem apdegumiem, applaucējoties, piemēram, ar ūdeni,» saka Ž. Audere. Varot likt arī vēsas kompreses, apdegušajam ir daudz jādzer šķidrums – ūdens. «Tomēr, ja apdegumi ir smagi, ar daudzām čūlām un ir stipras sāpes, jāmeklē mediķu palīdzība,» uzsver daktere.
Vēdināmās telpās
«Uzturoties atklātā saulē, nedrīkst aizmirst par tādu vasarā noderīgu aksesuāru kā cepure, lai nedabūtu karstuma dūrienu,» saka pirmās palīdzības mediķe. «Ja ir pārkaršana vai saules dūriens, tad pirmā pazīme ir ļoti slikta dūša, pat līdz vemšanai. Šajā gadījumā cietušais ir jāaizved prom no tiešajiem saules stariem, jāapsēdina vēsā vietā – kaut vai koku ēnā – un jādod daudz dzert. Un tad no saules – pa gabalu!» brīdina mediķe.
«Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka arī atstāt bērnus automašīnā vai slēgtās, nevēdināmās telpās var būt bīstami. Logiem siltā laikā ir jābūt atvērtiem pietiekami, lai notiktu vēdināšana,» skaidro mediķe. «Slēgtas telpas karstā laikā – tā ir vistiešākā cepeškrāsns! Trūkst skābekļa, cilvēkam var saasināties visādas hroniskas kaites, ietekmēt sirdsdarbību, smadzenes,» saka Ž. Audere. Tāpēc viņa uzsver, ka ne tikai aukstā laikā telpām jābūt patīkami siltām, bet arī karstā laikā jānodrošina paciešams mikroklimats. «Karstā laikā, ja jums tuvumā dzīvo veci vai slimi cilvēki, lūdzu, pārliecinieties, ka viņi jūtas labi! Jebkurā gadījumā atcerieties, ka ātro palīdzību var izsaukt pa tālruni 113!» atgādina ārste.
Mediķu ieteikumi
Siltā un karstā laikā tuvumā jātur daudz ūdens, šķidrums jāuzņem vairāk.
Uzturoties saulē, karstā laikā jāvalkā viegls gaišas krāsas apģērbs.
Plānojiet savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās!
Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē un fiziski nestrādājiet laikā, kad karstums ir visintensīvākais, – no pulksten 11 līdz plkst. 16!
Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli!
Esiet uzmanīgi, lietojot uzturā pārtikas produktus, kas ātri bojājas!
Ievērojiet piesardzību peldoties! Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī.
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds un asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savus medikamentus.
