Labi salasāmas, diezgan gaumīgas un nepretenciozas afišas ar uzrakstu «Striptīzs naktsklubā «Randevu»» redzamas uz katra ielas stūra.
Labi salasāmas, diezgan gaumīgas un nepretenciozas afišas ar uzrakstu «Striptīzs naktsklubā «Randevu»» redzamas uz katra ielas stūra. Tās ir piestiprinātas arī SIA «Aips» autobusu salonos, izplatītas iestādēs, uzņēmumos un pat visai attālos rajona pagastos. Varētu domāt, ka vienīgais izklaides un atpūtas piedāvājums baušķeniekiem ir striptīza seansi.
Par reklāmas iedarbības spēku mūsdienās neviens vairs nešaubās. Reklāma var nepatikt, pat kaitināt, taču bez tās neiztikt. Izklaides industrijas pārstāvji, par kādiem sevi droši vien uzskata arī kluba «Randevu» īpašnieki, to ir sapratuši daudz labāk nekā nopietnu kultūras iestāžu speciālisti. Žēl, jo pilsētā un rajonā šajā sezonā patiešām tiek piedāvāts daudz kvalitatīvu un pārdomātu sarīkojumu, taču potenciālie apmeklētāji par tiem uzzina ar novēlošanos vai neuzzina nekad. Šīs kultūras aktivitātes nekādus «debesu brīnumus» neatklās un pasaules klasi nedemonstrēs, taču pašapziņu un piederības izjūtu dzimtajai vietai stiprinās gan. Iespējams, arī palīdzēs daudziem neuztvert ikdienu drūmos toņos. Vai tas nav svarīgi?
Kas, piemēram, traucēja intriģējoši piesaistīt auditoriju pagājušās nedēļas nogalē rīkotai rajona amatierteātru skatei? Tas ir tradicionāls, ikgadējs sarīkojums, tāpat kā Lieldienās notikusī pieaugušo deju kopu skate Grenctālē. Šaubos, vai, izņemot dejotājus, to kāds vēroja, lai gan nebūtu peļami priecāties par daudzu kopu izaugsmi valsts neatkarības gados. Turklāt šādos sarīkojumos ieeja vienmēr ir bez maksas. Varbūt iedzīvotāji domā, ka vietēja mēroga festivāli un skates ir paredzēti tikai dalībniekiem un žūrijai? Var gadīties, jo skaidrojumus, īpašus aicinājumus vai izklāstus organizatori nemēdz publiski sniegt. Statisks sludinājums laikraksta reklāmas lappusē joprojām tiek uzskatīts par vienīgo informēšanas veidu. Bet sarīkojums nav pārdodama automašīna vai govs, kad pietiek ar parametru diviem rādītājiem!
Skaidri redzams, ka Bauskā viesizrādes tiek reklamētas daudz labāk nekā vietējie sarīkojumi. Par to, protams, gādā ieinteresētā puse. Maģisko ilūziju šovs noteikti varētu būt plašāk apmeklēts nekā, piemēram, konkursa «Gada skolēns» noslēguma sarīkojums. Taču, ja salīdzina abu notikumu nozīmīgumu vietējās sabiedrības dzīves kontekstā, tad komentāri ir lieki…
Nepiekrītu, ka reklāmai nepieciešams daudz naudas. Ir vajadzīga izdoma, un to apstiprina gan reklāmas teorētiķi, gan praktiķi. Atgādināt, radīt intrigu, noturēt interesi – lūk, kas būtu nepieciešams! Un nav svarīgi, vai to dara dziedot, dejojot, stāstot vai zīmējot. Citādi jau ir apnicis klausīties, ka «pie mums, nabadziņiem, nekas nenotiek», jo tā nav taisnība.
