«Laiks šovasar vairs neies vecās sliedēs…» – tā par Latvijas valstij liktenīgo 1940. gada vasaru it kā pareģodams rakstīja E. Virza.
«Laiks šovasar vairs neies vecās sliedēs…» – tā par Latvijas valstij liktenīgo 1940. gada vasaru it kā pareģodams rakstīja E. Virza. Laiks vecajās sliedēs tajā vasarā, protams, negāja arī Bauskā.
Ārpus Latvijas izstrādāts scenārijs sāk darboties arī Bauskā
1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija, bet jau 18. jūnijā Bauskā notika dažu apriņķa komunistu – nelegālistu sanāksme par jauno situāciju. Tika izveidota rīcības komiteja, kas bija kodols pilsētas apsardzes vienībai, no kā vēlāk izveidojās Bauskas Strādnieku gvarde.
Salīdzinoši nesenā pagātnē pārspīlēti tika izcelta vietējo komunistu nozīme «sociālistiskās revolūcijas» īstenošanā 1940. gada vasarā. Apzināti neņēma vērā, ka 30. gadu beigās komunistu darbība Latvijā bija ļoti ierobežota, ko savās atmiņās atzinuši arī tā laika aktīvisti. Bauskā komunistu darbības aktivitātes posms bija 20. gados, kad daži tika ievēlēti pat pilsētas Domē, taču 20. gadu beigās par pretvalstisku darbību atmaskoti, apcietināti un notiesāti. 30. gados komunistu aktivitātes bija niecīgas.
Jaunā Latvijas valdība darbojās pēc noteikta scenārija, un tajā nebija vietas nekādai lielai pašiniciatīvai ne Rīgā, ne apriņķos. Galvenais organizētājs noteiktā scenārija ietvaros gan Bauskā, gan arī visā Bauskas apriņķī bija Kompartijas Bauskas apriņķa komitejas propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs Veņislavs. Viņš panāca, ka jau 30. jūnijā Bauskā notika mītiņš jauno pārmaiņu atbalstam. Arī vēlākie propagandas sarīkojumi – demonstrācijas un manifestācijas – Bauskā notika viņa un dažu līdzgaitnieku vadībā. Var apšaubīt nesenā pagātnē publicētos skaitļus par šo pasākumu masveidību, kā arī ņemt vērā to, ka apmeklētība tika nodrošināta «brīvprātīgi obligātā» kārtā. Taču fakts paliek nenoliedzams, ka arī Bauskā bija ļaudis, kas to vien bija gaidījuši, un izgaisa pirms tam sludinātā tautas vienotība.
Jaunās pārmaiņas
Jaunās pārmaiņas pirmos skāra pilsētas policistus un aizsargus. Amatā netika atstāts neviens Bauskas policists. Policija tika pārdēvēta par miliciju. Piemērotu kadru trūkuma dēļ revolūcijas iekarojumu aizsargāšanai saskaņā ar valdības rīkojumu sāka organizēties strādnieku organizāciju vēlēts palīgdienests. Palīgdienestnieku atšķirības zīme bija rokas apsējs ar abreviatūru «PD», kuras dēļ tautā viņus sāka saukt par «pie di…». Bauskā izveidojās nodaļa 13 palīgdienestnieku sastāvā.
Aizsargus atbruņoja un organizāciju ļoti ātri izformēja. Pirms tam Aizsargu štābs bija pieļāvis liktenīgu kļūdu, nedodot rīkojumu visa līmeņa komandieriem iznīcināt dokumentāciju, kas vēlāk nonāca padomju represīvo iestāžu rokās. Daļa aizsargu ieroču tika nodoti armijas vienībām, bet palikušos izdalīja miličiem, sarkangvardistiem un palīgdienestniekiem. Aizsargu īpašumi Bauskā – aizsargu nams, stadions, bibliotēka u. c. – materiālais inventārs un prāvie naudas līdzekļi pārgāja «tautas īpašumā», jo tika uzskatīts, ka tie kalpojuši šauru aprindu vajadzībām. Līdzīgi «tautas īpašumā» nokļuva arī vairāku biedrību un organizāciju manta.
Jaunās varas rīcība bija pamatota ar liekulīgiem lozungiem. Viens no tādiem bija sekmēt demokrātiju valsts pārvaldē un pašvaldībās, kā arī aizstāvēt tautas intereses visplašākajā mērā. 9. jūlijā saskaņā ar likumu sākās pilsētu pašvaldību reorganizācija. Bauskas pilsētas galvas Eduarda Kasparsona-Avota vietā iecēla bijušo Bauskas pilsētas domnieku Jāzepu Leitānu, kas par pretvalstisku darbību 20. gadu beigās bija apcietināts un notiesāts ar četriem gadiem spaidu darbos. Vēlāk savus amatus zaudēja arī pilsētas valdes pārējās amatpersonas. No amata tika atbrīvots arī Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors un vairāku citu pilsētas iestāžu amatpersonas, kas tika aizstātas ar cilvēkiem, kuri bija kaut kādā veidā cietuši pēc 1934. gada 15. maija.
Atbilstoši jaunajai kārtībai laikrakstā «Bauskas Vēstnesis» tika publicēts rīkojums, ka turpmāk nedrīkst lietot pierastās uzrunas «kungs», «kundze». Nosaukumus mainīja arī vairākām pilsētas ielām. Aizsargu iela kļuva par Padomju ielu, Vienības iela – par Rīgas ielu u. tml. 1940. gada 21. augustā tika pārtraukta laikraksta «Bauskas Vēstnesis» izdošana, bet 1941. gada 1. maijā Bauskā sāka iznākt apriņķa komunistu preses orgāns «Komunārs». Pilsētas skolās aktīvistu vadībā izveidojās pionieru un komjauniešu grupiņas.
«Demokrātiskās vēlēšanas» Bauskā
14. – 15. jūlijā tā saucamajās Tautas Saeimas vēlēšanās baušķenieki balsoja par Darba tautas bloka vienīgajiem kandidātiem. Viens no tiem bija arī Bauskas pagasta pamatskolas pārzinis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Voldemārs Strautnieks, kurš Bauskā bija pazīstams kā inteliģents cilvēks ar diezgan kreisiem politiskajiem uzskatiem. Brīvības cīņu laikā nopelnītais ordenis viņu bija pasargājis no amata zaudēšanas pēc 15. maija apvērsuma. Laikraksts «Cīņa» ziņoja, ka Bauskas pilsētā šajās «īsteni demokrātiskajās» vēlēšanās bija balsojuši 3746 pilsētnieki, no kuriem 3721 jeb 99,6 procenti bija atdevuši savu balsi par Darba tautas bloka kandidātiem. «Ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem» pēc scenārija bija jāiznīcina Latvijas valsts, iekļaujot to PSRS sastāvā. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas 21. jūlijā Bauskā tika sarīkota kārtējā manifestācija, kuras laikā runātāji cildināja «dižo» Saeimas lēmumu.
Nākamās «demokrātiskās vēlēšanas» Bauskā notika 1941. gada 12. janvārī – PSRS Augstākās Padomes vēlēšanas. Bauskas pilsētā tika izveidoti trīs iecirkņi, starp kuriem notika sociālistiskā sacensība par 100 procentu vēlētāju piedalīšanos vēlēšanās. Gandrīz vai kā komiksu var atzīmēt faktu, ka šajā dienā vēlēšanu iecirkņos organizētos gājienos ar sarkanajiem karogiem un mūziku bija ieradušies Strādniekuzemnieku milicijas miliči un Bauskas alus darītavas strādnieki.
Sākas represijas un pienāk padomju varas gals
Pēc jaunās Latvijas Konstitūcijas pieņemšanas 1940. gada augusta beigās Bauskas pilsētas valdi pārdēvēja par Bauskas pilsētas darbaļaužu deputātu padomi. Līdz 1. decembrim tika izveidota arī pilsētas pagaidu izpildu komiteja ar nozaru nodaļām jeb komisijām piecu līdz desmit cilvēku sastāvā. Nacionalizācijas komisija sāka vietējo rūpniecības uzņēmumu, tirgotavu un amatnieku darbnīcu nacionalizāciju un pilnvarnieku iecelšanu. Bet, piemēram, Administratīvā komisija citu lietu starpā nodarbojās ar pilsētnieku administratīvo sodīšanu par politiski kaitīgu baumu izplatīšanu un padomju darbinieku apmelošanu.
Padomju varai šajā laikā raksturīgās represijas Bauskā sākās jau 1940. gada augustā, kad it kā nemanāmi notika nevēlamu personu aresti un pazušana. 1941. gada 14. jūnija deportāciju organizētāju un izpildītāju vārdi Bauskas pilsētā pagaidām nav zināmi, taču, iespējams, tos atklās arhīva dokumentu tālākas studijas. Šajā melnajā dienā no Latvijas tika izsūtīti 88 baušķenieki – bijušie pilsētas aizsargu komandieri, policisti un vairākas citas amatpersonas kopā ar ģimenēm, kā arī vairākas Bauskas turīgo ebreju ģimenes.
Sākoties PSRS un Vācijas karam, padomju varas vīri diezgan haotiski un neorganizēti Bausku atstāja 1941. gada 27. – 28. jūnijā, taču daži no viņiem dažādu iemeslu dēļ palika.
