Izdevniecība «Aminori» laidusi klajā Karlo Petrīni grāmatu «Terrafutura»
Pāvesta Franciska un kustības «Slow Food» aizsācēja un vides aktīvista Karlo Petrīni domu apmaiņā un sadarbībā tapusi grāmata «Terrafutura». Trīs dialogi pievēršas unikālajam pāvesta integrālās ekoloģijas redzējumam un uzskatiem par sociālo taisnīgumu, kas balstīts cieņā pret ikvienu dzīvu radību, par ekonomiku, kura neveicinātu nabadzību un izstumšanas politiku un no kuras neciestu apkārtējā vide. Nākamajās nodaļās publicēti pāvesta darbu fragmenti un Petrīni esejas, kurās aplūkotas piecas galvenās tēmas – bioloģiskā daudzveidība, ekonomika, kopiena, migrācija un izglītība.
Savu otro encikliku «Esi slavēts!» («Laudato si!») 2015. gadā pāvests Bergoļjo velta rūpēm par Zemi – mūsu kopējām mājām, pārdomājot, kādu pasauli nodosim tālāk tiem, kas dzīvos pēc mums. Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāpēc strādājam un cīnāmies? Kāpēc esam vajadzīgi šai zemei? Neierastā skatījumā aplūkojot netaisnīgumu sabiedrībā, pāvests iedvesmojies no daudziem zinātniekiem, intelektuāļiem un filozofiem, kas pievērsušies ilgtspējības jautājumam.
Viens no pāvesta iedvesmotājiem šim jaunā humānisma skatījumam ir Karlo Petrīni, kustības «Slow Food» aizsācējs Itālijā pagājušā gadsimta 80. gados, vides un ēdiena kultūras entuziasts, kurš radikāli mainījis to, kā domājam par ēšanu. Viņa dibinātā organizācija savulaik protestējusi pret «McDonald’s» atvēršanu Romā un iestājusies par tradicionālās virtuves un lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības veicināšanu. Patlaban «Slow Food» kustību pazīst un atbalsta visā pasaulē. Labs, tīrs, taisnīgs – šos jēdzienus Petrīni savās publikācijās un sabiedriskajā darbībā no jauna piedāvā pasaulei.
Grāmatā «Terrafutura» K. Petrīni un pāvests sarunājas par universāli aktuālām tēmām – klimata pārmaiņām, nabadzību un nevienlīdzību sabiedrībā, cilvēka un dabas veselību, pieskaroties arī «Covid-19» pandēmijas sekām uz vidi un cilvēku likteņiem. Abi ir vienisprātis: ir nepieciešams un iespējams dialogs ar ikvienu, kas tam atvērts.
Karlo Petrīni: «Mēs esam divi cilvēki ar ārkārtīgi atšķirīgu pagātni un dzīvi, bet mēs uzreiz sapratāmies. Agnostiķis un pāvests, izbijis komunists un katolis, itālis un argentīnietis, gastronoms un teologs. (..) Mēs runājām par Zemi, ekoloģiju, ēdienu un reliģiju. Runājām par savām vecmāmiņām un Pjemontas zemnieku gudrību. (..) No šīs pirmās tikšanās dzima ideja par dialogu, kas varētu pārtapt grāmatā. Trīs atsevišķās satikšanās reizēs trīs gadu laikā – trīs sarunas, lai dažus no mūsu laika lielajiem jautājumiem papētītu ar vieglumu, tomēr bez paviršības, ar noteiktību, bet bez nopietnības.»
Grāmatu no itāļu valodas tulkojusi Līva Trektere.
