Mildas Ķeisteres dzimtā puse ir Latgale. Bauskas katoļu draudzes locekle viņa ir kopš 1963. gada. Baznīcā iet arī Mildas vīrs Alberts.
Mildas Ķeisteres dzimtā puse ir Latgale. Bauskas katoļu draudzes locekle viņa ir kopš 1963. gada. Baznīcā iet arī Mildas vīrs Alberts.
Ķeisteru ģimene cenšas rūpīgi ievērot visas katoļu tradīcijas. Katru svētdienu Milda noteikti apmeklē Svēto Misi. Viņa pat nepieļauj domu, ka varētu notikt citādi. Bērnībā ceļa gabals uz dievnamu bijis daudz garāks. Līdz tuvākajai baznīcai Varakļānos vajadzējis mērot septiņus kilometrus.
Milda domā, ka bērniem Lieldienas paliek atmiņā ar jautrām izdarībām, jo tajā vecumā par ticības lietām daudz neprāto: «Vislabāk mums patika šūpoles. Vecāki allaž gādāja, lai bērni varētu pēc sirds patikas izšūpoties. Ar nepacietību gaidījām, kad sāksies olu krāsošana. Atminos, ka Lieldienu rītā uz baznīcu nesām produktu sainīti. Tajā noteikti vajadzēja būt olām, sviestam, sālij. Kad priesteris maltīti bija svētījis, to drīkstēja likt galdā. Šo katoļu tradīciju esmu ievērojusi visu mūžu. Mēs dzīvojam pieticīgi, nekādas viesības nerīkojam, taču Lieldienās pīrāgus cepu vienmēr.»
Dieva svētīgo klātbūtni Milda izjutusi bieži. Viņa ir pārliecinājusies, ka ticība spēj vienot dažādu konfesiju cilvēkus: «Ar kaimiņieni Ņinu Zabrodinu labi satiekam, palīdzam viena otrai. Nekādu strīdu par ticību mums nav bijis. Ņina ar cieņu izturas pret katoļu tradīcijām, bet es apbrīnoju viņas dedzīgo mīlestību pret Dievu. Kaimiņiene, pati būdama nespēcīga, vienmēr apjautājas par manu veselību. Kad saslimstu, Ņina raizējas, cenšas palīdzēt, lūdz Dievu.»
Ķeisteru pāris 15. aprīlī dosies uz rīta dievkalpojumu. Mildai žēl, ka viņa vairs nav jauna, lai piedalītos nakts vigīlijās. Bauskas katoļu draudzē tās galvenokārt apmeklējot jaunieši. Visskaistākais brīdis esot rītausmā, kad ticīgie, vienoti garā un domās, dodas procesijā apkārt dievnamam.
