«Bauskas Dzīve» turpina sarunu ar teoloģijas maģistru, Bārbeles, Valles un Birzgales luterāņu draudžu evaņģēlistu Arti Burovu, sniedzot ieskatu jauno reliģisko kustību darbībā.
«Bauskas Dzīve» turpina sarunu ar teoloģijas maģistru, Bārbeles, Valles un Birzgales luterāņu draudžu evaņģēlistu Arti Burovu, sniedzot ieskatu jauno reliģisko kustību darbībā.
Iepriekšējais dialogs publicēts laikraksta 18. augusta numurā.
Kādas netradicionālās kustības Latvijā darbojas visaktīvāk?
– Varu nosaukt mormoņu kustību, kas 19. gadsimtā radusies ASV un izplatījusies visā pasaulē. Mormoņi atrodas viņu pravieša Dž. Smita vīziju varā, kas viņus izteikti norobežo no klasiskās teoloģijas un kristīgo cilvēku kopienas. Mormoņi atzīst tikai daļu no Bībeles un traktē to visai savdabīgi. Taču pasaulē mormoņu kustība iemantojusi cieņu ar augstajiem morāles kritērijiem un atturīgo dzīvesveidu. Kustība reģistrēta Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā un tās darbībai noteikts pārbaudes laiks. Mūsu valstī netradicionālām reliģiskām organizācijām tas ir desmit gadu. Pirms dažiem gadiem Latvijā reģistrēta, manuprāt, visaktīvākā kopiena – Jehovas liecinieki. Ar šo kustību saistītas vairākas skandalozas epizodes, piemēram, kādas jaunietes nāve. Viņu varēja glābt asins pārliešana, taču Jehovas liecinieku kustībā tāda procedūra ir aizliegta. Jehovieši ļoti izteikti norobežojas no valsts un sabiedrības dzīves, neatlaidīgi propagandē kustības pamatnostādnes, iesaistot tajā aizvien vairāk cilvēku. Tomēr Tieslietu ministrija deva atļauju Jehovas liecinieku reģistrācijai.
Pasaulē ir bijuši gadījumi, kad destruktīvo sektu vadoņi tiek pakļauti kriminālvajāšanai. Esmu lasījusi, ka ASV valsts drošības iestādes krasi vēršas pret sātanistu sektu darbību, saskatot tajā kriminālsodāmības pazīmes. Kas ir sātanisms?
– Visu kristietības pamatu noliegšana un sātana jeb ļauno spēku iemiesojuma pielūgsme. Pēc ASV teologu klasifikācijas sātanisti veido piecas grupas: tradicionālos, netradicionālos, publiskos, individuālos sātanistus un jaunatnes kustības. Kriminālvajāšanai Amerikā pakļauta pirmā grupa – tradicionālie sātanisti –, jo sektas darbībā vērojamas divas krimināli sodāmas pazīmes – upurēšana un kristīgu priekšmetu apgānīšana.
Kā tas notiek?
– Sātanistu rituālos upurēšana nozīmē pielūgsmes apliecināšanu savam valdniekam – sātanam. Upurē dzīvniekus, mazus bērnus un pieaugušos. Viss atkarīgs no tā, kādā pakāpē tiek uzņemti jeb iniciēti jauni sektas locekļi. Piemēram, ja sektas dalībnieks tiek uzņemts augstākajā pakāpē, upurē zīdaini. Ja kādu no augstāko hierarhiju sasniegušajiem ieceļ melnā priestera amatā, nepieciešams upurēt pieaugušu cilvēku. Līdz ar to sātanisti maskējas, jo viņi labi apzinās savu darbību kriminālsodāmību.
Izklausās kā šausmu romānā. Šis tas par sātanistu asiņainajiem rituāliem dzirdēts, taču šķiet – viss notiek citur un neattiecas uz mums.
– Tā nebūt nav. Ir neoficiālas ziņas, ka sātanistu sektas pastāv arī Latvijā, taču viņu darbība nav atklāta. Par citām kustībām ir diezgan daudz informācijas, toties par sātanistiem mūsu valstī nav zināms tikpat kā nekas. Tas rada nopietnas bažas, jo ir skaidri redzams, ka sātanisms tiek propagandēts arī netieši – ar modernās mūzikas, dzejas, teātra, mākslas starpniecību. Tā ir iracionālā sfēra, ko nav iespējams kontrolēt. Ir daudzas pasaulē populāras un Latvijā pazīstamas rokgrupas, kuru nosaukumi, repertuārs un atribūtika diezgan klaji sludina sātana pielūgsmi. Aizraujoties ar mūziku, jaunieši, protams, nedomā par sātanisma elementiem, taču viņu zemapziņā iekodējas zīmes, vārdi, ritmi, kas rosina meklēt saskarsmi ar pārdabisku spēku – kritušo eņģeli jeb sātanu. Reliģijas psihologi šīs tendences uzskata par ļoti bīstamām.
Droši vien būtu jāzina, kādas zīmes un simbolus sātanisti izmanto.
– Visai plaši tetovējumos tiek lietots sātana maģiskais skait- lis 666, piecstūru zvaigzne ar āža galvu vidū, otrādi apgriests krusts. Simbolu ir daudz, es minēju tikai populārākos.
Jūs nosaucāt piecas sātanistu grupas un raksturojāt radikālāko. Pastāstiet, lūdzu, par pārējām!
– Netradicionālie sātanisti savu mērķu sasniegšanai rituālos izmanto melnās maģijas un okultisma elementus, atsakoties no upurēšanas. Arī publiskie sātanisti neupurē un neapgāna kristietības simbolus. Viņi sātanu pauž kā ideju un aicina sektu locekļus atbrīvoties, pakļaujoties zemākajiem instinktiem. Viņi sludina, ka pasaulē visu nosaka miesa, nevis gars. Publisko sātanistu devīze ir šāda: «Dzīves laime iegūstama baudās». Runa nav par kādām izsmalcinātām, bet gan fizioloģiskām baudām, piemēram, neatliekamu vajadzību kārtošanu publiskās vietās un līdzīgām perversijām. Mazāk pētīti ir individuālie sātanisti, bet jaunatnes grupu darbību raksturojošas pazīmes es jau uzskaitīju, runājot par mūzikas un mākslas netiešu ietekmi.
Vai jūsu rīcībā ir informācija par sātanistu sektu darbību tuvākajās kaimiņvalstīs?
– Nevienam nav noslēpums, ka Maskavā aktīvi darbojas sātanistu apvienība «Dienvidu krusts». To vada kāds populārs rokgrupas līderis, līdz ar to «Dienvidu krustam» ir daudz piekritēju. Apliecinot savu kopību, sātanam par godu tiek rīkots īpašs rituāls. Sektanti nostājas aplī, katram veic nelielu griezienu rokā, pēc tam visas asinis satecina vienā traukā un kopīgi izdzer. To nevar klasificēt kā upurēšanu, lai gan sektas darbības pazīmju bīstamību nevar noliegt. To vēl vairāk pastiprina fakts, ka līderis ir diplomēts ārsts narkologs, kuram noteikti ir labas zināšanas par manipulēšanu ar zemapziņu.
Vairāk piemēru neminēšu, jo tāpat saprotams, kādus draudus cilvēku apziņai un visas sabiedrības drošībai var izraisīt pievēršanās okultismam, maģijai un sātana pielūgsmei.
